Šodien, 17.jūlijā, veselības ministrs Hosams Abu Meri tikās ar Veselības ministrijas Galvenajiem speciālistiem, lai pārrunātu 2026.gada veselības nozares budžeta plānošanu un iespējamos risinājumus esošajiem finansiālajiem izaicinājumiem. Tikšanās mērķis bija izvērtēt nozares prioritātes, identificēt iespējas efektīvākai resursu izmantošanai un apspriest turpmākos soļus veselības aprūpes sistēmas stiprināšanai.
Saskaņā ar iepriekš izstrādātajiem attīstības plāniem, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti visā Latvijā, 2026.gadā nozares attīstībai būtu nepieciešami papildu 651 miljons eiro. Tomēr, ņemot vērā esošo fiskālo situāciju un ierobežotos valsts budžeta resursus, šāds finansējuma apjoms šobrīd nav reāli sasniedzams. Jūnija beigās valdība pieņēma lēmumu neiesniegt prioritāros pasākumus nākamā gada budžeta plānošanas procesā, kas būtiski ietekmē arī veselības nozari. Ministrs uzsvēra, ka, neskatoties uz ierobežotajām budžeta iespējām, turpinās aktīvas sarunas ar valdības kolēģiem par papildu finansējuma nepieciešamību jautājumos, kas saistīti ar valsts drošību un demogrāfiju. Īpaša uzmanība tiek pievērsta jautājumiem par nozares gatavības stiprināšanu ārkārtas situācijām, kā arī "Mātes un bērna veselības plāna" pasākumu īstenošanai, kas ir būtiski sabiedrības veselības uzlabošanai ilgtermiņā.
Tikšanās laikā ministrs informēja par Veselības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem budžeta izdevumu samazināšanai, kas paredz administratīvo izdevumu optimizāciju gan ministrijā, gan tās padotības iestādēs. Plānots ietaupīt aptuveni 4,6 miljonus eiro, pārskatot administratīvās funkcijas un procesus. Šie pasākumi ir daļa no plašāka plāna, kura mērķis ir nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu, vienlaikus saglabājot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību pacientiem.
Veselības ministrijas Galvenie speciālisti pauda viedokli par pasākumiem, kas viņuprāt būtu īstenojami ierobežotajos finansiālajos apstākļos - straujāka datu digitalizācija, lai samazinātu nepieciešamību pēc atkārtotiem izmeklējumiem vai speciālistu konsultācijām, kā arī pārskatīt ārstniecības pakalpojumu sniedzēju tīklus, vairāk koncentrējot speciālistus un attiecīgi arī finansējumu. Ciešāk būtu īstenojama arī ārstniecības iestāžu sadarbība slimnīcu tīkla ietvaros.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri