Globālā zemes virsmas temperatūra 2024.gada novembrī vidēji bija 14,1 grāds pēc Celsija, kas bija par 0,73 grādiem augstāka par vidējo temperatūru 1991.-2020.gadā. Turklāt šis mēnesis bija par 1,62 grādiem siltāks nekā pirmsindustriālajā laikā, pirmdien paziņoja ES aģentūra.
Līdz šim vissiltākais novembris bija 2023.gadā, atgādināja aģentūra, kas balstās uz datu kopu, kuras pamatā ir miljardiem mērījumu, kas veikti no satelītiem, kuģiem, lidmašīnām un meteostacijām visā pasaulē.
Taču pēc 11 mēnešu datu apkopošanas ir skaidrs, ka 2024.gads kopumā sasniegs jaunu gada maksimumu un kļūs par visu laiku karstāko reģistrēto - un pārsniegs sasilšanas robežu, no kuras valstis bija apņēmušās censties izvairīties 2015.gadā noslēgtajā Parīzes līgumā.
"Copernicus" dati par gada priekšpēdējo mēnesi ļauj ar lielu pārliecību apgalvot, ka 2024.gads būs siltākais gads vēsturē un pirmais kalendārais gads, kurā temperatūras pieaugums pārsniegs 1,5 grādus pēc Celsija. Tas nenozīmē, ka Parīzes klimata vienošanās ir pārkāpta, taču tas nozīmē, ka vērienīga rīcība klimata jomā ir steidzamāka nekā jebkad agrāk," sacīja aģentūras direktora vietniece Samanta Bērdžesa.
Zinātnieki brīdina par neatgriezeniskiem draudiem klimatam, ja globālā temperatūra par 1,5 Celsija grādiem pārsniedz vidējo temperatūru laika posmā no 1850. līdz 1900.gadam, kas ir atskaites periods pirmsindustriālajam laikmetam.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri