• Imants,
  • Ingars,
  • Intars,
  • Rimants
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kūdra kā ekonomiskais resurss subsīdijās saņēms gandrīz 6 miljonu eiro (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 13:42, 04.12.2024


Tādējādi tiks mazināti klimata pārmaiņu riski un veicināta sociālekonomisko seku mazināšana Latvijā.


Šo izejvielu var saukt par Latvijas brūno zeltu.

Ministru kabinetā saskaņoti jauni noteikumi par zinātnisko pētījumu platformas un izcilības centra izveidi, kas fokusēsies uz pētniecības attīstību dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai kūdras nozarē. Līdz ar šiem noteikumiem tiks veicināta Latvijas klimatneitralitātes sasniegšana un mazinātas sociālekonomiskās sekas visvairāk skartajos reģionos. Projekta kopējais 5,98 miljonu eiro finansējums sniegs atbalstu pētniecības attīstībai Latvijas virzībā uz klimatneitralitāti.

Īstenojot Izglītības un zinātnes ministrijas rosināto pasākumu, tiks sniegts būtisks ieguldījums reģionālajai attīstībai virzībā uz Latvijas klimatneitralitāti. Kūdras nozare ir būtiska Latvijas reģionālajai tautsaimniecībai, kūdras ieguves sezonas laikā nodrošinot darbavietas vairāk nekā 2500 cilvēkiem. Vienlaikus nozare rada būtiskas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. Latvija ir apņēmusies līdz 2030. gadam atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā un veicināt tās ilgtspējīgu pārveidi. Jaunais pētniecības projekts sniegs zināšanās balstītu pamatu, lai izstrādātu uz SEG emisiju samazināšanu un ogļskābās gāzes piesaisti orientētus inovatīvus un augstākas pievienotās vērtības produktus, tādējādi mazinot nozares negatīvo ietekmi uz vidi un sekmējot klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Šim pasākumam ir vairāki mērķi, tostarp attīstīt pētniecības kapacitāti un kompetences, kas spēj paātrināt zināšanu un tehnoloģijas pārnesi, pilotprojektu un demonstrācijas projektu īstenošanu. Līdz ar projektu tiks attīstīta jaunu pētniecībā balstītu ideju ieviešana, kā arī veicināta kvalitatīva starptautiskās sadarbības īstenošana un izcilība pētniecībā un izplatītas ar dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu saistītās zināšanas. Tādējādi tiks mazināti klimata pārmaiņu riski un veicināta sociālekonomisko seku mazināšana Latvijas Taisnīgas pārkārtošanas procesa skartajos reģionos, ņemot vērā līdz 2030. gadam plānotos transformācijas procesus Latvijas kūdras ieguves nozarē.

Plānots attīstīt pētniecībā balstītus jaunus un inovatīvus risinājumus degradēto purvu un nerekultivēto vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijai un izstrādāt scenārijus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai šajās teritorijās. Tiks attīstītas jaunas tehnoloģijas un produkti kūdras nozares klimatneitralitātes veicināšanai, kas vērsti uz SEG emisiju samazināšanu un ogļskābās gāzes piesaisti orientētu inovatīvu risinājumu radīšanu un to plašākas izmantošanas veicināšanu. Līdz 2029. gada beigām tiek plānots izstrādāt vismaz 50 zinātniskos rakstus starptautiski atzītos žurnālos un iesaistīt jaunos zinātniekus, tostarp doktorantus.

Projekts paredz aktīvu iesaisti starptautiskos pētniecības un attīstības projektos, piemēram, ES programmās “Apvārsnis Eiropa” un LIFE. Pasākuma rezultātā plānots iesniegt vismaz trīs tematiski atbilstošus projektus šajās programmās un veidot sadarbību ar Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijiem. Turklāt tiks izstrādāta informācijas platforma kūdras nozares pētniecības rezultātu koplietošanai un integrēšanai Latvijas Atvērtās zinātnes platformā, tādējādi sekmējot datu pieejamību, zināšanu izplatīšanu un starptautisku zināšanu apmaiņu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Lasiet arī

Pasaule Panāk vienošanos par 1,3 trilj. dolāru ikgadēju atvēlēšanu nabadzīgajām valstīm

ANO klimata pārmaiņu konferencē (COP29) Baku svētdien panākta vienošanās līdz 2035.gadam ik gadu nabadzīgākajām valstīm cīņai pret klimata pārmaiņām atvēlēt 1,3 triljonus ASV dolāru, no kuriem vismaz 300 miljardus segs industriāli attīstītās valstis.

Sabiedrība Latvijā prognozē krasta līnijas atkāpšanos par 47-72 metriem

Globālās sasilšanas dēļ kāpjot ūdens līmenim jūrā, līdz 2100.gadam Latvijā atkarībā no klimata pārmaiņu scenārija prognozēta krasta līnijas atkāpšanās vidēji par 47 līdz 72 metriem, teikts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojumā "Latvijas jūras krasta līnijas attālinātā monitoringa sistēma un novērtējums".

Sabiedrība Izstrādās atbalsta sistēmu Latvijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki kopā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), Latvijas Universitāti (LU) un Vidzemes augstskolu (ViA) veidos vienotu nacionālo lēmumu atbalsta instrumentu, kas politikas veidotājiem palīdzēs pieņemt datos balstītus lēmumus par efektīvākajām klimata politikām, aģentūru LETA informēja RTU.

Pasaule Cilvēktiesību tiesa nosoda Šveici par kūtrumu cīņā ar klimata pārmaiņām

Eiropas Cilvēktiesību tiesa otrdien noraidījusi sešu portugāļu jauniešu un kādas Francijas pilsētas mēra prasības, kuru mērķis bija piespiest valstis samazināt siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju, taču atbalstīja līdzīgu prasību pret Šveici, secinot, ka Šveice nav darījusi pietiekami daudz, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu.