Atklājušās Kariņa otrās valdības veidošanas galvenās domstarpības (+VIDEO)

“Ja es būtu šīs jaunās valdības vadītājs, man primāri svarīgi, ko mēs kā valdība darīsim, un otršķirīgi, kuri ir konkrētie darītāji. Jo, ja var vienoties par darbiem, tad varēs sadalīt visus amatus un tā tālāk,” šis Kariņa paziņojums pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu nedēļās sākumā apliecināja, ka JV līderis pieturas pie taktikas, ko uzreiz pēc vēlēšanām apsprieda ar partijas biedriem. Proti, jāizvairās no spiediena salikt valdību ātri – galvenā partijas meistarība būšot klausīties un klausīties, bet beigās izdarīt pareizi. Līdz ar to Kariņš izlikās nemanām AS un Nacionālās apvienības (NA) iepriekšējā nedēļā pausto stingro nostāju, ka valdība jāveido trijatā – bez “Progresīvajiem”.

“Progresīvie” arī bija pirmie, ko JV uzaicināja uz tikšanos par darbiem. Pēc tās partija gan pauda atbalstu vairākām Kariņa iecerēm, piemēram, klimata, vides un enerģētikas ministra posteņa izveidei, gan paziņoja, ka vēlēsies noskaidrot AS un NA nostāju vairākos “Progresīvajiem” būtiskos jautājumos. Piemēram, Satversmes tiesas spriedumu pildīšana, attieksme pret uzbrukumiem medijiem, tas, lai ekonomikā dominētu nevis varai pietuvināti politbiznesmeņi, bet gan eksportētāji, kas investē nākotnes tehnoloģijās. Arī tas, ka par ministriem tiek virzīti vēlēšanās kandidējuši un vēlētāju mandātu saņēmuši cilvēki.

To, ka šīs prasības būtu taktisks gājiens, lai atteikuma gadījumā prom no koalīcijas galda lepni varētu aiziet paši, “Progresīvo” līderis Kaspars Briškens noliedza.

“Nē, es domāju, ka šīs tēzes mēs esam atbalsojuši ne tikai šajā pēdējā koalīcijas veidošanas nedēļā, bet visā mūsu kampaņā. Mēs vienkārši šobrīd tās vēl vairāk akcentējam, jo mums ir svarīgi, lai mūsu partneri saprot, ka mēs sadarbosimies tikai tādas koalīcijas ietvaros, kas respektē šos mums kritiski svarīgos principus. Un šeit mēs pieturamies arī pie uzstādījuma, ka mēs esam gatavi nolikt otrajā plānā atsevišķas ideoloģiskas atšķirības, lai koncentrētos Latvijai šajā kritiskajā periodā uz valstij svarīgi veicamajiem uzdevumiem,” norādīja Briškens.

“Progresīvie” sarīkoja arī atsevišķu tikšanos ar JV savā birojā, kur pārrunāja savas idejas par darbiem labklājības un veselības jomās. Arī pēc šīs nedēļas sarunām JV ir vienīgā partija, kas vēl uzlūko “Progresīvos” kā potenciālu koalīcijas partneri. AS bezpartejiskais līderis Uldis Pīlēns ceturtdienas vakarā pie sevis gan uzņēma “Progresīvo” pārstāvjus, taču tā, visticamāk, bija tulkojama kā pieklājības izrādīšana.

Pīlēns kopā ar citiem AS līderiem ar JV gan apspriedās ilgi – trīs ar pusi stundas. Pirmā stunda gan esot pagājusi kā Pīlēna vadīta lekcija par krīžu pārvaldīšanu, uz ko likts liels uzsvars AS programmā.

Šis jautājums arī bija viens no tiem, kur JV redzējums atšķiras, pēc sarunas atklāja Kariņš:

“Varētu teikt, ka abi uzskata, ka krīzes pārvaldība mūsu valstī tik tiešām ir uzlabojama, tā ir uzlabojama arī no mana viedokļa. Bet mums šeit diezgan jūtami atšķiras uzskats, kas tad īsti ir krīze, kas konstatē krīzi. Un gandrīz, no mana viedokļa raugoties, no diskusijas iznāca, ka tas, ko es definētu kā ikdienas valdības darbu, viņu uztverē – vismaz manā sapratnē par viņu uztveri – bija tā, ka tā jau visa ir viena liela, gara un nepārtraukta krīze.”

Viedokļi ar Apvienoto sarakstu JV atšķīrās arī par Civilās savienības likuma pieņemšanu un Stambulas konvencijas ratifikāciju. Tāpat premjera partija nepiekrīt, ka būtu jāgroza Satversme, lai pārietu uz jaukto vēlēšanu sistēmu, kurā puse no Saeimas deputātiem tiktu ievēlēti no vienmandāta apgabaliem.

To AS bija apsolījis savā programmā, taču potenciālajā koalīcijā dzirdīgas ausis tam viņi neatrod.

“Par jaukto vēlēšanu sistēmu mēs arī informējām kolēģus no AS, ka mēs nebūsim domubiedri šajā jautājumā,” uzsvēra arī Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Savukārt NA ar JV nesakritības ir jau tradicionālās – Stambulas konvencija un Civilās savienības likums.

Taču tādi jautājumi kā valsts aizsardzība, drošība, kultūra un nacionālā identitāte abām partijām saskan, atzina aizejošās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kuras izredzes kļūt par aizsardzības ministri kuluāros tiek apspriestas jau otro nedēļu.

Atšķirībā no skeptiskajiem AS pārstāvjiem, noraidoša NA nav arī par Kariņa idejām valdības modeļa izmaiņām, piemēram, par enerģētikas, vides un klimata jomu apvienošanu viena ministra pārziņā.

“Ja ir vēlme sasniegt reālus mērķus un [Eiropas] zaļo kursu realizēt, varētu teikt, ekonomiski pamatoti, lai tautsaimniecībai būtu ieguvumi nevis tikai apgrūtinājumi, tad noteikti tas ir virziens, kurā varētu skatīties. Bet mēs rosinājām, ka vajadzētu pavērtēt jau konkrētāk, jo nebija tāda konkrēta priekšlikuma, tieši kuras jomas, kuri atbildīgie departamenti no kurām ministrijām tiek apvienoti un kā šī struktūra tālāk attīstās,” pauda ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Savukārt AS koalīcijai varētu piedāvāt vēl kādas oriģinālas idejas – vismaz tas izriet no viņu programmas, kurā solīts: detalizētus un operatīvus darba uzdevumus katrai nozarei turpinās izstrādāt AS nozaru domnīcu profesionāļi.

Bezpartejiskos profesionāļus un krīzes menedžerus sarakstam esot piesaistījis Pīlēns, kurš vada jūlijā dibināto biedrību “Apvienotais Latvijas saraksts”.

“De facto” jautājums, cik biedrība šobrīd ir aktīva, jo publiski nekas nav dzirdams par tās domnīcu darbu, Pīlēnu saērcina:

“Domnīcas strādā no dibināšanas, pat pirms dibināšanas laika, strādā ļoti intensīvi visos sektoros, un viņu darbs paliks vēl intensīvāks, jo mēs sniegsim atbalstu potenciālajai koalīcijai ar to domnīcas darbību, ko mēs varam. Tur ir pietiekami daudz profesionāļu, tā kā es nezinu, kur jūs tādu informāciju dabūjāt, ka mēs nestrādājam. (..) Nu protams, ka mums ir formalizēta struktūra, protams, ka mums strādā darba grupas. Protams, ka darbojas ļoti intensīvi šie cilvēki un viņiem ir ļoti laba produktivitāte arī.”

Savukārt AS ietilpstošās Latvijas Reģionu apvienības vadītājs Edvards Smiltēns Pīlēnam piebalsoja:

“Es varu palīdzēt mazliet ar atbildi. Arī tās “WhatsApp” grupas, kurās es esmu pieslēgts, visas domnīcu, attiecīgo domnīcu, sektoru “WhatsApp” grupas – es to visu nespēju pat izlasīt, kas tur ir sarakstīts. Līdz ar to tās strādā ļoti aktīvi, drīzāk man ir otra problēma – tam izsekot līdzi, jā.”

Izsekot līdzi nebūs viegli arī nākamnedēļ iecerēto politiķu sarunu grafikam dažādās kombinācijās.

Pagaidām konkrēti zināms vien tas, ka nedēļas sākumā Kariņš atkal dosies pie prezidenta, lai pavēstītu JV secinājumus pēc partiju sarunu otrā raunda.