Pilsētvide joprojām katastrofāli nedraudzīga jaunajām māmiņām

Jāpalīdz izšķirties par labu lielākai ģimenei Kā liecina pētījumu un analītikas uzņēmuma “Gemius” veiktā aptauja, 66% jauno māmiņu atzīst, ka ar bērnu ratiņiem joprojām grūti vai pat neiespējami paveikt daudzas ikdienā nepieciešamās lietas pilsētā.

“Šo situāciju vajadzētu labot, piedaloties gan pašvaldībai, gan Saeimas līmenī pieņemot nepieciešamos lēmumus,” uzsver Šiliņš, piebilstot, ka pretīmnākoša attieksme palīdzētu ģimenēm izšķirties par otro, trešo un nākamajiem bērniem. Vecākiem šobrīd aktuāli ir dažādi atbalsta veidi, viens no tiem varētu būt brīvpusdienas bērnudārzā. Esot bērna kopšanas atvaļinājumā, jaunajām māmiņām un arī tētiem arvien jāsaskaras ar dažādiem ierobežojumiem.

“Daudzu apziņā ar mazuli pavadītais laiks ir būt “iesprostotam četrās sienās”, bet tā nedrīkstētu būt,” plānot un īstenot uzlabojumus aicina Šiliņš. Atbalsts vajadzīgs vientuļajiem vecākiem “Šobrīd rekordaugstā negatīvā iedzīvotāju dabīgā pieauguma dinamika valsti ietekmēs arī ekonomiskā līmenī tuvākā un tālākā nākotnē. Lai situāciju labotu, nepieciešams sniegt visu iespējamo atbalstu māmiņām un jaunajām ģimenēm gan finansiālā aspektā, gan sabiedriskās vides sakārtošanas un pozitīvas attieksmes veicināšanas ziņā,” saka Šiliņš, akcentējot arī lielo to vecāku īpatsvaru, kuri bērnus audzina vieni. 2021. gada sākumā Latvijā bija 503,1 tūkstoši ģimeņi, savukārt izplatītākais ģimenes tips mūsu valstī ir tieši vientuļā vecāka ģimene – 24 % ģimeņu bija viens vecāks, visbiežāk – māte, ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Apkopojot demogrāfiskos datus par 2021. gadu, CSP kopumā iezīmē ļoti satraucošu, pat dramatisku ainu – dzimstības ziņā Latvija šobrīd noslīdējusi līdz zemākajam rādītājam pēdējo simt gadu laikā. Kopējais iedzīvotāju skaits turpina samazināties – 2022. gada janvārī Latvijā dzīvojuši 1 875 757 iedzīvotāji, kas ir par 17,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17 400 bērnu – par 132 bērniem jeb 0,8% mazāk nekā 2020. gadā, bet nomira 34 600 cilvēku – par 5746 jeb 19,9% vairāk. Pērn mirstība bijusi divreiz lielāka nekā dzimstība, un tas ir lielākais negatīva dabiskā pieauguma rādītājs kopš 1995. gada. No Latvijas 2021. gadā aizbrauca gandrīz 13 000 iedzīvotāju – galvenokārt uz Eiropas Savienības valstīm un Lielbritāniju.

Ņemot vērā, ka Rīgā un Pierīgā šobrīd dzīvo 53% valsts iedzīvotāju, jo īpaši svarīga ir ģimenēm ar bērniem draudzīgas vides veidošana tieši galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē, pārliecināts 14. Saeimas deputāta kandidāts no partijas “Jaunā Vienotība”, kurš par vienu no svarīgākajiem veicamajiem uzdevumiem uzskata tieši atbalstu jaunajām ģimenēm.

“Domāju, ka arī tuvākajā nākotnē iedzīvotāju skaits Rīgā, Pierīgā un galvaspilsētai tuvākajos novados visbūtiskāk ietekmēs kopējo demogrāfisko situāciju, tāpēc šiem reģioniem jāpievērš īpaša uzmanība, uzlabojot, labiekārtojot sabiedrisko vidi un arī mainot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar bērnu ratiņiem, kuriem noteikti nepieciešams palīdzēt ikdienu padarīt vienkāršāku, ērtāku un drošāku,” rezumē Šiliņš.