No bijušajiem "Pasažieru vilciena" valdes locekļiem piedzīs 1,5 miljonus eiro

Lietā bija apsūdzēti četri PV bijušie valdes locekļi - Nils Freivalds, Mārtiņš Jirgens, Edmunds Kancēvičs un Jānis Pētersons - par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, noslēdzot augsta riska darījumu par vilcienu piegādi ar Spānijas komercsabiedrību "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A." (CAF).

Kā informēja tiesa, viens apsūdzētais sodīts ar naudas sodu 45 minimālo mēnešalgu jeb 19 350 eiro apmērā, trīs apsūdzētie - ar naudas sodu 40 minimālo mēnešalgu jeb 17 200 eiro apmērā katrs. Visiem apsūdzētajiem liegtas tiesības trīs gadus ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. No apsūdzētajiem solidāri valsts labā piedzīta kaitējuma kompensācija par mantisko zaudējumu 1 484 945,95 eiro apmērā.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētie tika atzīti par vainīgiem pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.martam, par to, ka viņi, būdami valsts amatpersonas, izdarīja tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kas izraisījušas smagas sekas.

Minētās personas tika nolemts sodīt ar naudas sodu, kā arī atņemot tiesības trīs gadus ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.

Ar apelācijas instances tiesas spriedumu pirmās instances tiesas spriedums tika atcelts daļā par mantiskā zaudējuma kompensācijas nenoteikšanu un no apsūdzētajiem solidāri valsts labā piedzīta kaitējuma kompensācija par mantisko zaudējumu teju 1,5 miljonu eiro apmērā.

AT izvērtēja kasācijas sūdzību autoru argumentus par to, vai apsūdzētie pamatoti atzīti par vainīgiem viņiem inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, kā arī par to, vai kaitējuma kompensācija pamatoti piedzīta valsts labā.

Tiesa konstatēja, ka, balstoties uz lietā iegūtajiem, pārbaudītajiem un novērtētajiem pierādījumiem, pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka apsūdzēto vainīgums viņiem inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā ir pierādīts ārpus saprātīgām šaubām.

AT lēmumā atsaukusies uz tiesu praksē jau paustu atziņu, ka arī pirms 2014.gada 15.maija grozījumiem Krimināllikumā 316.pantā definētais valsts amatpersonas jēdziens bija attiecināms uz amatpersonām, kuras pilda valsts dienesta pienākumus kapitālsabiedrībās vai kurām ir tiesības rīkoties ar kapitālsabiedrības mantu un finanšu līdzekļiem.

Attiecībā uz kaitējuma kompensācijas piedziņu valsts labā AT lēmumā norādīja, ka, lai arī sākotnēji kriminālprocesā neviena persona nebija atzīta par cietušo, apelācijas instances tiesa, atzīstot, ka ir pamats piedzīt no apsūdzētajiem solidāri prokurora pieteikto kaitējuma kompensāciju, pamatoti nosprieda to piedzīt tieši valsts labā. Apelācijas instances tiesa savu viedokli pamatojusi ar atsauci uz lietā esošajiem, pārbaudītajiem un pareizi novērtētajiem pierādījumiem un norādījusi likuma normas, saskaņā ar kurām tā noteikusi piedziņu.

AT lēmumā atsaucies uz tiesu praksē paustu atziņu, ka gadījumā, kad kriminālprocesā ir iesniegts un uzturēts prokurora pieteikums par kaitējuma kompensāciju valsts labā, nav obligāti nepieciešams, lai valsts tiktu atzīta par cietušo.

Tiesa atzīst, ka pretēji kasācijas sūdzību iesniedzēju viedoklim apelācijas instances tiesa pamatoti secinājusi, ka prokurora pieteiktā mantiskā zaudējuma kompensācija jāpiedzen no visiem apsūdzētajiem solidāri valsts labā, jo visi valdes locekļi ir solidāri atbildīgi par komercsabiedrības pārvaldību neatkarīgi no tā, kā viņu starpā sadalīti pienākumi, pat tad, ja valdes loceklis vadības funkcijas nav īstenojis, viņam ir visi likumā noteiktie pienākumi, tostarp pienākums atbildēt par kapitālsabiedrībai vai trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem.