Tiesu ekspertīžu iestāžu reformu piedāvā atlikt vai vispār apturēt

Kā pauž TM, tiesu ekspertīžu iestāžu reforma Latvijā ir aktuāla vairāk nekā desmit gadus, "meklējot piemērotākos risinājumus, lai novērstu funkciju dublēšanos, attīstītu tiesu ekspertīžu institūtu un valsts budžeta līdzekļus izlietotu efektīvāk".

2020.gada 14.jūlijā Ministru kabinets (MK) lēma par vienotas tiesu ekspertīžu iestādes izveidi, Valsts tiesu ekspertīžu birojam pievienojot Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroju līdz 2025.gada 31.decembrim. Vienotās tiesu ekspertīžu iestādes izveidei MK noteica piecu gadu pārejas periodu, kura laikā veicami reformas sagatavošanas un ieviešanas darbi.

TM ziņojumā Saeimas komisijai norāda, ka turpinās reformas modeļa un lietderības apšaubīšana no reformā iesaistīto iekšlietu resora pārstāvju puses. Iekšlietu ministrija (IeM) uzturot iebildumus pret pārmaiņām, tādējādi kavējot reformas ieviešanai būtisku jautājumu risinājumu virzību uz valdībā. IeM konceptuāli iebilst projekta tālākajai virzībai līdz brīdim, kamēr atkārtoti netiek izvērtēti problēmjautājumi saistībā ar tiesu ekspertīžu institūta reformas īstenošanu un pārvērtēta tiesu ekspertīžu reformas nepieciešamība un izvēlētais modelis, kā arī panākta politiskā vienošanās par turpmāko rīcību.

Tāpat notiek kavēšanās ar Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes (VP GKrPP) nodarbināto ekspertu, kas ir amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, amatu pārveidi par darbinieku amatiem. MK 2020.gada sēdē izskatītajā ziņojumā "Par tiesu ekspertīžu institūta reformas ieviešanas iespēju izvērtējumu" paredzēts, ka tiesu eksperts ir darbinieks, nevis speciālā dienesta amatpersona.

IeM iebilst konceptuālā ziņojuma, kurā ietverts risinājums par pārejas perioda noteikšanu, projekta virzībai uz MK, tādējādi kavējot reformas tālākai ieviešanai būtisku politisku lēmumu pieņemšanu konkrētajā jautājumā, atzīmē TM.

Sniedzot ziņas gan TM, gan atbildīgajai Saeimas komisijai, policijas vadība vairākkārtīgi apgalvojusi, ka reformas gadījumā tās tiesu eksperti nevēlēsies pāriet darbā uz vienotu tiesu ekspertīžu iestādi (VTEI), bet tā vietā izvēlēsies turpināt dienestu VP, lai saglabātu speciālo dienesta pakāpi. Šādiem darbiniekiem ir plašākas sociālās garantijas. Nenoteiktība par pārejas nosacījumiem jau šobrīd radot risku, kas VP tiesu eksperti varētu vēlēties pāriet darbā citos VP amatos, tādējādi samazinot tiesu ekspertīžu kapacitāti jau līdz 2026.gada 1.janvārim.

TM norāda arī uz Ekspertīžu laboratorijas informācijas sistēmas (ELIS) izstrādes kavēšanos un izstrādātās sistēmas nepiemērotību izmantošanai VTEI. Neraugoties uz politikas plānošanas dokumentā noteikto reformas modeli un attīstības virzienu attiecībā uz ELIS, šī ekspertīžu uzskaites sistēma faktiski izstrādāta konkrēti VP vajadzībām.

Ministrijā uzsver - lai reformu ieviestu paredzētajā termiņā atbilstoši tam modelim, par kādu iepriekš lēmis MK, un vienotā tiesu ekspertīžu iestāde darbu uzsāktu 2026.gada sākumā, 2024.gadā nepieciešams virzīt lēmuma pieņemšanai valdībā TM konceptuālo ziņojumu un aktualizēto VTEI reformas īstenošanas pasākumu plānu un pieņemt grozījumus likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, lai noteiktu pārejas perioda kritērijus attiecībā uz tiesu ekspertiem ar speciālām dienesta pakāpēm, t.sk. iekļaujot šī risinājuma fiskālo ietekmi.

Tāpat ir jāveic VP GKrPP Kriminālistikas pārvaldes tiesu ekspertu aptauju, lai identificētu tiesu ekspertu skaitu, kuri nevēlēsies pāriet darbā uz VTEI. TM atzīmē, ka ir jāuzsāk nepieciešamā personāla piesaistes un apmācību plānošanu un īstenošanu ne vēlāk kā 2025.gada janvārī, ja pēc aptaujas ir prognozējams kādas jomas tiesu ekspertu iztrūkums ar 2026.gadu.

Tāpat jāpieņem lēmums par papildu budžeta līdzekļu piešķiršanu 2025.gadam un turpmākajiem gadiem tiesu ekspertu kandidātu atlīdzības un mācību nodrošināšanai, lai novērstu tiesu ekspertu iztrūkumu, ja tāds tiek prognozēts, ELIS papildinājumu izstrādei VTEI vajadzībām, kā arī citiem VTEI izdevumiem.

Ministrijā uzskata - ja kādu no minētajiem pasākumiem nav iespējams īstenot, tad vienotas tiesu ekspertīžu iestādes darbības uzsākšana 2026.gadā nav iespējama. TM vērtējumā, minēto pasākumu īstenošana 2024.gadā ir vērtējama kā maz iespējama. Līdz ar to, pastāvot šādiem apstākļiem, MK būtu nepieciešams lemt par reformas apturēšanu vai reformas īstenošanas termiņa pagarināšanu vismaz par diviem gadiem.