Šī gada palu ūdens līmeņa maksimumu pēc operatīvās informācijas sasniedza 3.martā plkst.16.15, tad ūdens līmenis virs LVĢMC novērojumu stacijas nulles atzīmes bija 325 centimetrus (cm) jeb 2,29 metri Latvijas normālā augstuma sistēmā.
Pavasara palu maksimums augstāks par šogad sasniegto pavasara maksimumu ir bijis tikai 1968.gadā. Togad tas sasniedza 335 cm virs LVĢMC novērojumu stacijas nulles atzīmes.
Lielajos 21.gadsimta plūdu gados 2010., 2013. un 2011. gadā maksimālās pavasara palu ūdens līmeņa atzīmes bija attiecīgi 306, 302 un 301 cm virs LVĢMC novērojumu stacijas nulles atzīmes.
Kopumā Gaujas lejteces ūdens līmeni ietekmē gan pavasara pali, gan vējuzplūdi, ko izraisa spēcīga vēja ietekmē Gaujas lejtecē ieplūstošs ūdens no Rīgas līča. Vējuzplūdu laikā ūdens līmenis ir bijis vēl augstāks. Ja šogad martā sasniegto ūdens līmeņa maksimumu salīdzina ar visiem vēsturiskajiem novērotajiem gada maksimālajiem līmeņiem, kas novēroti gan palu, gan vējuzplūdu gadījumos (laika periodam 1934.-2020.), tad šogad sasniegtais līmenis ierindojas astotajā vietā.
Šogad sasniegtais ūdens līmenis šajā upes posmā palu periodā atkārtojas vidēji reizi 50 gados.
Kā norāda LVĢMC, Gaujas augštecē un vidustecē ledus sega atsevišķos posmos gāja februāra beigās un marta sākumā. Gaujas augštecē pie Velēnas ledus sāka uzlūst marta sākumā. Gaujā pie Carnikavas februārī saglabājās ledus sega, bet 2.marta pēcpusdienā tā uzlūza un sākās intensīva ledus iešana.
Ledus iešanas laikā, ledus masām virzoties gar LVĢMC novērojumu stacijas posmu, ūdens līmenis strauji paaugstinājās, turpinoties ledus iešanai, lejpus Carnikavas novērojumu stacijas izveidojās ledus sastrēgums, jo Gaujas pašā lejteces posmā esošā ledus sega nebija uzlūzusi, no upes augšteces nākošās ledus masas sakrājās augšpus ledus segai.
Ledus masas turpināja blīvēties un paaugstinājās ūdens līmenis.
LETA jau ziņoja, ka situācijas nopietnība ar ledus sablīvēšanos Gaujā pie Carnikavas nakts laikā nav īpaši mainījusies, paredzēts, ka jau tuvāko stundu laikā ledus sablīvējums tiks spridzināts, skaidroja Civilās aizsardzības komisijas vadītājs, Ādažu mērs Māris Sprindžuks (LRA).
Izvērtējot situāciju, secināts, ka "spridzināt nāksies". Ledus nakts laikā ir izgājis zem tiltiem Carnikavā, taču vēl vairāk sablīvējies pirms pēdējā Gaujas līkuma. Sprindžuks atzina, ka ūdens līmenis upē Carnikavas apkārtnē nav īpaši mainījies, jo pieplūstošais ūdens atrod sev ceļu Gaujas palienē.
Saskaņā ar pašreizējo plāno ledus spridzināšana paredzēja pēdējā līkumā pirms Gaujas ietekas jūrā - ap kilometru no upes grīvas. "Tā ir vieta, kur sastrēgums nekustas," piebilda Sprindžuks.
Pārliecības, ka ledus spridzināšana pilnībā varētu novērst ledus sablīvēšanos, gan neesot, vienlaikus cerot, ka tas vismaz vaļīgāku padarītu ledus sastrēgumu un ļautu tam sākt kustēties jūras virzienā.
"Gaidāmas aukstas naktis, kas nozīmē, ka ledus sacementēsies, veidojot monolītu masu, kas upes līkumos iekārsies uz ilgu laiku. Ledus sablīvējumi rada milzīgu spiedienu uz krasta stiprinājumiem. Savukārt ja pēkšņi uznāks siltums, kas liks sakust sniegam Vidzemes mežos, būs straujš ūdens pieaugums, kas rada risku ūdenim appludināt apkārtesošās teritorijas," stāstīja Sprindžuks.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri