Politologs: Valdības darbība ir juceklis, kaut gan eksperti vīrusu izprot labāk

Valdībai lemjot par ierobežojumiem, ekspertam nav sajūta, ka būtu izveidota sistēma, un, lai arī politiķi runā par speramajiem soļiem un plāniem, sabiedrībai visu laiku rodas jautājumi, situāciju komentēja Rajevskis.

Piemēram, nav skaidrs kāpēc valdība ir atļāvusi rīkot kristības, kas, atšķirībā no bērēm, nav neatliekams pasākums, viņš skaidroja. Tāpat neesot saprotams, kāpēc frizieri var turpināt darbu, bet manikīri un tamlīdzīgi skaistumkopšanas speciālisti strādāt nedrīkst. Vēl kā piemēru viņš minēja platības noteikšanu lielveikalu darbībai.

"Es domāju, ka tas parāda to, ka tie lēmumi ir atrauti no realitātes," piebilda Rajevskis.

Pēc politologa teiktā, pavasarī tika runāts, ka politiķi pilnībā ieklausās ekspertos, un lēmumus viņi pieņēma tādus, kādus eksperti rosināja, taču patlaban ir sajūta, ka tiek pieņemti nevis ekspertu redzējumā pamatoti, bet gan politiski pamatoti lēmumi.

Tā rezultātā ir juceklis un valdība nav precīzi sabiedrībai izskaidrojusi, kāpēc katrs konkrētais ierobežojums ir nepieciešams, norādīja Rajevskis. Viņš piebilda, ka, turpinoties Covid-19 izplatībai, eksperti arvien vairāk izprot vīrusa dabu, bet valdība pieņem arvien haotiskākus lēmumus.

Rajevska skatījumā, ja politiķi vēlas, lai sabiedrība ievērotu ierobežojumus, valdības lēmumiem vajadzētu būt saprotamiem, uzticamiem un skaidrojošiem.

"Ja pieņem likumus, par kuriem ir iepriekš skaidrs, ka neviens tos nepildīs, tad tas degradē citus likumus un kopējo attieksmi. To pašu var salīdzināt ar ierobežojumiem, un tā rezultātā sabiedrības attieksme pret politiķu lēmumiem ir vieglprātīgāka, neskatoties uz to, ka patlaban epidemioloģiskā situācija ir sliktāka nekā pavasarī. Tāpat jāņem vērā, ka patlaban sabiedrībai ir jau zināms pieradums pie Covid-19, taču valdības lēmumi šo ignoranci vēl vairāk pastiprina," norādīja Rajevskis.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka daļa Latvijas sabiedrības ir postpadomju cilvēki, kuri atceras, ka padomju laikos arī pastāvēja daudz ierobežojumu, bet daudzus no tiem varēja arī neievērot.

"Patlaban notiekošais sāk atgādināt padomju periodu, jo var pa kaktiem ierobežojumus pārkāpt. Arī tie, kuri pieņem lēmumus, visticamāk, pa kaktiem izmantos valdības aizliegtos pakalpojumus," norādīja Rajevskis.

Tāpat no politiķu puses nav skaidrs, kā sabiedrībai rīkoties, ja nav iespējams ievērot uzliktos ierobežojumus.

"Izpaliek risku analīze. Var jau pieņemt lēmumu, ka visiem jāiemācās lidot, bet vispirms ir jāpaskatās, kā to darīt," piebilda eksperts.

Patlaban ierobežojumu kontrole galvenokārt ir uzdota policijai, taču tās uzdevums ir apkarot noziedzību, nevis, piemēram, kontrolēt manikīrus, vai tie savus pakalpojumus ārkārtējās situācijas laikā nesniedz nelegāli savos mājokļos. Tāpat jāņem vērā, ka policijas resursi ir ierobežoti un šī iestāde nav labi apgādāta un finansēta, skaidroja Rajevskis.

"Policija ir spiesta žonglēt starp saviem pienākumiem, un tās galvenais uzdevums ir noziedznieku ķeršana un prevencija. Ja pieņem lēmumus par ierobežojumiem un nav policijai paredzēti atbilstoši resursi, tad jāpadomā, vai ir vērts pieņemt šos lēmumus," piebilda Rajevskis.

Viņš uzskata, ka, ņemot vērā valdības noteiktos ierobežojumus, Latvijā potenciāls masveida protestiem patlaban nav iespējams. Latvijas sabiedrība postpadomju pieredzes dēļ tomēr ir atšķirīga no sabiedrības tajās Eiropas valstīs, kur izcēlās masveida protesti pret ierobežojumiem.

Rajevskis atgādināja, ka finanšu krīzē pirms aptuveni desmit gadiem masveida protestu nebija, izņemot, 2009.gada Vecrīgas grautiņus, tomēr "tvaika nolaišana" rezultējās ar Saeimas atlaišanu.

"Nav mums tādas masveida protestu kultūras, taču pie politiski pareizi organizētas iniciatīvas var rasties potenciāls, kas var novest pie Saeimas vēlēšanām un valdības krīzes. Katrā ziņā valdībai milzīgs pārbaudījums būs vakcīnu izdale un pieejamība. Šis process ir sprādzienbīstama lieta, jo būs milzīgs pieprasījums pēc vakcīnām. Tāpēc vakcīnu jautājumā varas rīcībai jābūt supercaurspīdīgai un godīgai, lai sabiedrība "neuzsprāgtu", nobeigumā uzsvēra Rajevskis.

Kā ziņots, valdība un Krīzes vadības padome otrdien kopsēdē vienojās, ka Covid-19 dēļ tiks noteikti stingrāki ierobežojumi izglītības un sporta jomās, tostarp noteikts, ka no 30.novembra skolās vienam audzēknim būs jānodrošina trīs kvadrātmetru liela platība, bet skolotājiem arī stundās būs jālieto sejas maskas.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 6.decembrim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.