Torņkalna baznīcā notiks atvadīšanās no ozolkoka altāra, kas atgriezīsies Anglikāņu baznīcā

Rīga, 20.sept., LETA. Šodien Torņakalna baznīcā notiks īpašs dievkalpojums, kurā notiks atvadīšanās no ozolkoka altāra, kas pēc 53 gadu kalpošanas Rīgas Lutera draudzē atgriezīsies savās mājās - Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīcā, aģentūru LETA informēja Rīgas Lutera draudzes Komunikācijas speciāliste Ilona Kovaļova.

Viņa skaidroja, ka altāris Torņakalnā nonāca pirms 53 gadiem, kad ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā oriģinālais baznīcas altāris gāja bojā. Tolaik, apzinot slēgto baznīcu iespējas, rasts risinājums pārvietot Anglikāņu altāri.

Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls norādīja, ka anglikāņu baznīcas altāra stāsts ir unikāls - gan no kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas viedokļa, gan no altāra "ekumēniskā ceļojuma" daudzu gadu desmitu garumā.

"Piedzimis un savas dzīves pirmos 80 gadus tas bijis anglikānis. Tad 20 gadus bijis luterānis, kalpojot svētā Pētera draudzei, kura Otrā Pasaules kara laikā rada mājvietu Anglikāņu baznīcā. Tad uz brīdi aizvests uz Reformātu baznīcu. Pēc tam uz pusgadsimtu nonācis atkal pie luterāņiem - Rīgas Lutera draudzē. Bet nu ir laiks altārim atgriezties mājās," skaidroja Rozentāls.

Savukārt Svētā Pestītāja anglikāņu draudzes mācītāja Elīza Zikmane paudusi gandarījumu, ka pagājušā gadsimta vidū padomju režīma ietekmē altāris nav iznīcināts un ar Torņakalna gādību saglabāts. Viņa norādīja, ka pēdējā gadsimtā Anglikāņu draudze, tās baznīca un altāris ir piedzīvojuši dramatiskus likteņa pavērsienus, vienlaikus paužot cerību, ka šis altāris arī turpmāk būs par redzamu zīmi ne tikai dažu draudžu, bet visu kristiešu sadarbībai un vienotībai.

Pēc Kovaļovas paustā, ugunsgrēks Torņakalnā notika 1965.gada 19.aprīlī, Otro Lieldienu rītā, kad Lutera baznīcā ielauzās ļaundari un aizdedzināja altāri. Lai arī ugunsgrēks tika pamanīts laikus un nekavējoties izsaukti ugunsdzēsēji, kuri apdzēsa liesmas pēdējā brīdī, pirms lielajā karstumā būtu uzliesmojušas dievnama griestu konstrukcijas, altāris praktiski bija sadedzis.

Turpmākā gada laikā tika meklēti dažādi risinājumi jauna altāra izveidei. Pagaidu versijā baznīcā novietoja mazu Draudzes nama altāri. Draudzes padome bija gatava būvēt jaunu altāri arī pašu spēkiem, pēc iespējas līdzīgāku nodegušajam. Atrada pat meistaru, kurš varētu to uzņemties, kā arī pavīdēja iespēja iegūt slēgtās Doma baznīcas altāri. Tomēr beigās lēmums tika pieņemts par labu tobrīd Reformātu baznīcā glabāšanā novietotajam padomju režīma slēgtās Anglikāņu baznīcas altārim.

Kovaļova norādīja, ka Torņakalna baznīcā 27.septembrī tiks svinēts dievkalpojums pie vecā draudzes nama nelielā altāra, kas tur godīgi kalpoja līdz pat jaunā Draudzes centra uzcelšanai, un pēc tam daudzus gadus atradies baznīcas pagrabzālē, kalpojot lūgšanu grupai, korim, rīta svētbrīžiem un citiem.

Gatavojoties altāra atdošanai anglikāņiem, 2017.gadā Rīgas Lutera draudze izsludināja dizaina un tehnisko risinājumu metu konkursu jauna baznīcas altāra projektam, bet pieteikumu bija pārāk maz, lai konkurss varētu notikt. Kovaļova skaidroja, ka darbs pie jauna altāra vīzijas un izveides turpinājās, un savu redzējumu iezīmēja arhitekts Andris Kronbergs, piedāvājot altāri, kurš balstītos vēsturiskā 19.gadsimta projektā iecerētajā altārī galda formā, bet tiktu veidots, izmantojot 21.gadsimta materiālus un iespējas - stiklu un gaismu.

"Proti, altārtelpā novietojot īpašu galdu, aiz kura dievkalpojuma laikā mācītāju skats būtu pavērsts pret draudzi, uzsverot kopību un ticību tam, ka Dievs ir mūsu vidū, viņš mūsos un mēs viņā, ne tikai mēs viņa priekšā," uzsvēra draudzes pārstāve, vienlaikus akcentējot, ka gala lēmums par jaunā altāra projekta uzsākšanu nav pieņemts finansiālu apsvērumu dēļ.

Altāra atgriešanās mājās dievkalpojumi Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīcā notiks šā gada 4.oktobrī plkst.11 un 17.oktobrī plkst.17.