Dobelē atzīmēs Kārļa Zemdegas Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa 80.gadskārtu

Rīga, 20.sept., LETA. Šodien un rīt Dobeles iedzīvotāji ar īpašiem pasākumiem atzīmēs Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa 80.gadskārtu, kopš tas pirmo reizi tika atklāts Dobelē, un 24.gadskārtu kopš pieminekļa atjaunošanas, aģentūru LETA informēja Dobeles novada pašvaldības vecākā konsultante Dzintra Matisone.

Šodien plkst.19 pie Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa notiks svinīgs atceres brīdis ar aizlūgumu, Latvijas valsts himnu, uzrunām, ziedu nolikšanu un īpaši šim notikumam iestudētu laikmetīgās dejas kustību izrādi.

Aizlūgumu vadīs Dobeles Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Oskars Laugalis, klātesošos uzrunās Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns (ZZS), Zemessardzes 51.kājnieku bataljona komandieris Aivis Vācers, pieminekļa atjaunošanas aktīvisti - Latvijas Kultūras fonda Dobeles kopas dalībnieki, pieminekļa autora Kārļa Zemdegas meita aktrise Māra Zemdega, kā arī atjaunotā pieminekļa tēlniece Inta Berga.

Par godu pieminekļa apaļajai gadskārtai dobelniekiem būs iespēja noskatīties speciāli šim notikumam režisētu skaņas, gaismas un kustību jauniestudējumu dejas teātra kompānijas "Stars’ Well" izpildījumā, sacīja Matisone.

Savukārt rīt, turpinot pirms daudziem gadiem sākto Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa godināšanas tradīciju, ikviens Dobeles iedzīvotājs tiek aicināts ar līdzi nestiem košiem rudens ziediem piedalīties ziedu paklāja veidošanā pieminekļa pakājē. Plkst.10 to iesāks Dobeles izglītības iestāžu audzēkņi ar saviem pedagogiem, pie pieminekļa sniedzot arī īpašus sveicienus no savas skolas vai pirmsskolas.

Matisone atgādināja, ka tēlnieka Zemdegas veidotajam Dobeles Atbrīvošanas piemineklim ir sarežģīta vēsture. Tas ir veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņai, un pirmoreiz to Dobelē svinīgi atklāja 1940.gada 9.jūnijā tagadējā padomju karavīru apbedījumu vietā Brīvības ielas malā, netālu no dzelzceļa pārbrauktuves. Tas bija pēdējais uzvarai un brīvībai atklātais piemineklis neatkarīgajā pirmskara Latvijā. Šis piemineklis pastāvēja vien desmit gadus, līdz 1950.gadā pēc padomju varas rīkojuma to uzspridzināja.

Tomēr gandrīz 50 gadus vēlāk Dobeles Atbrīvošanas piemineklim bija lemts kļūt par Latvijas trešās atmodas simbolu Dobelē - 1988.gada 21.jūlijā, sekojot tā laika aktīvistu ierosmei un apņēmībai, tika nolemts iznīcināto pieminekli atjaunot - būtībā uzcelt no jauna, jo no uzspridzinātā oriģināla bija paglābta vien piemineklī atveidotā karavīra galva, kas tagad atrodas Dobeles Novadpētniecības muzeja krājumā, sacīja Matisone.

Piemineklis tika atjaunots par dobelnieku ziedojumiem, un pēc karstām diskusijām un grūtas izvēles tas tika uzsliets esošajā vietā - Tērvetes ielas un Liepājas šosejas sazarojumā. Otrreiz piemineklis tika atklāts 1996.gada 21.septembrī. Pēc tēlnieka Zemdegas sākotnējās ieceres atjaunoto pieminekli veidoja tēlniece Berga un akmeņkalis Libērijs Peļņa, pamatakmeni izkala Juris Neimanis.