Levits un Vīķe-Freiberga iestādījuši veltījuma ozolus Likteņdārzā

Ozolu stādus sarūpēja Likteņdārza sadarbības partneris, valsts mežu apsaimniekotājs "Latvijas Valsts meži". Stādi audzēti LVM Kalsnavas kokaudzētavā un labos apstākļos augšot vairākus simtus gadu.

"Likteņdārzā var apzināties un redzēt vizuāli to, ko mēs dēvējam par latviešu likteņkopību. Cilvēki vienā noteiktā laikmetā ir piedzīvojuši to pašu likteni, tos pašus apstākļus, kas bijuši traģiski. Tas ir ļoti nozīmīgs nācijas saliedēšanas elements, ka mēs visi to atceramies. Staigājot pa Likteņdārzu, mēs varam pārdomāt mūsu tautas kopīgo likteni un veidot savu vīziju nācijai nākotnē," pauda Valsts prezidents.

Tikmēr Vīķe-Freiberga atgādināja par Likteņdārzā esošo skaisto vidi, kas vielaikus vedina atcerēties latviešu tautas sūro likteni. "Te esam vedināti domāt, ka dzīve turpinās, nāk jaunas paaudzes un ceļ tālāk mūsu Latviju. Apcerīgā daba Likteņdārzā rada iespaidu par laika tecējumu, kas ir aizrāvis līdzi daudzas dzīves, daudzus mūžus sagrāvis par daudz priekšlaicīgi, tai pašā laikā koki aug un nāk jaunas paaudzes, kas, cerams, varēs dzīvot laimīgāku dzīvi un veidot stipru un zaļoksnu Latviju," pauda bijusī Valsts prezidente.

Vīķe-Freiberga arī sacīja, ka, iestādot koku un domājot par tā augšanu un zaļošanu, viņa domā par to, kā kuplos latviešu tauta un lai tai nekad vairs pāri neietu tik smagas vētras, kādas ir bijušas pēdējos 100 gados.

Nodibinājumā "Kokneses fonds" informēja, ka abiem jauniestādītajiem ozoliem pievienoti novēlējumi nākamajām paaudzēm. Levits savā novēlējumā raksta: "Tautas likteņstāstā rodam spēku nākotnei.", savukārt Vaira VīķeFreiberga novēl: "Audz, zel un zaļo Latvijai līdzi!".

Likteņdārzs veidots pēc Japānas ainavu arhitekta Šunmjō Masuno projekta, kas ir vienīgais viņa projekts Baltijas valstīs. Dārzs apvieno kultūrainavu, arhitektūru ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas krāšņumu, to ik gadu apmeklē 70 000-100 000 viesu. Likteņdārzu aizsargā 2018.gadā Saeimā pieņemts īpašs Likteņdārza likums.