Saeima konceptuāli skatīs likumprojektus Covid-19 ssituācijas regulēšanai Latvijā pēc ārkārtējās situācijas

Rīga, 4.jūn., LETA. Saeima šodien konceptuāli skatīs likumprojektus, ar kuriem iecerēts regulēt situāciju un kontrolēt Covid-19 izplatību Latvijā pēc ārkārtējās situācijas beigām 9.jūnijā.

Viens no tiem ir Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumprojekts, ar kuru tiks noteikta kārtība slimības ierobežošanai pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Iecerēts, ka 9.jūnijā noslēgsies valstī izsludinātā ārkārtējā situācijā. Likumprojekts ļaus valdībai elastīgāk rīkoties Covid-19 ietekmes mazināšanas jautājumā pēc ārkārtējās situācijas beigām.

No likumprojekta mērķa izriet, ka ir jāatjauno vispārējā tiesiskā kārtība pēc ārkārtējās situācijas noteiktā termiņa beigām. Likumprojekts nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.

Likumprojektā paredzēts, ka publisko pasākumu, sapulču, gājienu un piketu organizatoriem pieteikumā pasākuma rīkošanai būs pienākums norādīt, kādā veidā pasākumā tiks nodrošināta epidemioloģiskā drošība un piesardzība.

Ar jauno likumu Ministru kabinets (MK) arī saglabās tiesības noteikt arī prasības un kārtību sociālās distancēšanās nodrošināšanai un vienlaicīgi pieļaujamo personu skaitu. 

MK arī tiks noteiktas pilnvaras Covid-19 infekcijas apdraudējuma kontekstā regulēt izglītības procesa organizēšanas nosacījumus un kārtību. Tāpat valdībai sniegta iespēja risināt izglītojamo ēdināšanai jau iepriekš piešķirto resursu atbilstošu novirzīšanu pakalpojuma nodrošināšanai, ja radušās korekcijas izglītības procesa organizēšanā. 

Paredzēts noteikt, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām sociālās aprūpes centri varēs uzņemt jaunus klientus, ja tie spēs nodrošināt epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Lai sekmētu epidemioloģisko drošību un nodrošinātu nepārtrauktu, prognozējamu individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču rezervju centralizētu iegādi institūciju vajadzībām arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, bez īpaša tiesiska režīma izsludināšanas medicīnisko rezervju iepirkumus turpinās veikt Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs sadarbībā ar citām valsts institūcijām.

Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs likums "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību".

Saeima šodien skatīs arī Covid-19 izplatības un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumprojektu, kas paredz, ka atbalsts Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem saglabāsies līdz gada beigām. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija.

No regulējuma izriet, ka Covid-19 krīzē skartajam nodokļu maksātājam būs tiesības līdz šā gada 30.decembrim pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Pašvaldībām šogad ir tiesības noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus.

Likumprojekts arī paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs par 2020.taksācijas gadu neveic IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Tāpat Valsts ieņēmumu dienests atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu, kas uzrādīta PVN deklarācijā.

Likumprojektā ir arī saglabāti nosacījumi, kas ļauj Covid-19 skartajiem uzņēmumiem neatkarīgi no nozares līdz gada beigām pieteikties esošajiem krīzes atbalsta instrumentiem, ko administrē "Attīstības finanšu institūcija Altum".