Rail Baltica dēļ no Zolitūdes ielas līdz lidostai nocirtīs 140 kokus

Viņa pavēstīja, ka "Rail Baltica" infrastruktūras starptautiskajā lidostā "Rīga" projektētājs - apvienība "Prosiv" - saņēmusi Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas atļauju 410 koku izciršanai ārpus meža zemes projekta pirmās kārtas būvniecībai 2,5 kilometru garā dzelzceļa trases posmā no Zolitūdes ielas līdz topošajai "Rail Baltica" stacijai lidostā.

Voronkova norādīja, ka Rīgas domes komisija, izsniedzot atļauju, secinājusi, ka nav iespējams izveidot dzelzceļa trasi bez šo koku izciršanas. Koku ciršana paredzēta maksimāli kompaktā koridorā, kāds iespējams, lai nodrošinātu dzelzceļa tehniskos parametrus un nodrošinātu dzelzceļa drošu ekspluatāciju.

Pašvaldība noteikusi zaudējumu atlīdzību 98 053,58 eiro apmērā par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu.

Vienlaikus Voronkova atzīmēja, ka "Eiropas dzelzceļa līnijas" aicina pašvaldību attiecīgos līdzekļus ieguldīt apzaļumošanā un labiekārtošanā.

"Dzelzceļš nevar līkumot starp kokiem, tādēļ to būvē maksimāli taisnu. Turklāt dzelzceļa būvniecības tehniskie un drošas ekspluatācijas nosacījumi paredz arī izveidot dzelzceļa nodalījuma joslu, kurā nedrīkst būt koki, kas var apdraudēt un paralizēt satiksmi, piemēram, lūztot vētrā," norādīja "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Viņš arī pauda pārliecību, ka, neskatoties uz koku izciršanu, Rīgas pilsētas apkārtējās vides ainaviskā, dendroloģiskā un ekoloģiskā situācija ilgtermiņā tiks atjaunota un pat uzlabota mūsdienu pilsētvides prasībām visatbilstošākajā veidā.

"To nodrošinās pašvaldības aprēķinātais atlīdzības apmērs, kas no projekta īstenošanas līdzekļiem tiks samaksāts Rīgas domei. Mēs, kā projekta īstenotājs, darīsim visu, lai turpinātu uzraudzīt šī projekta darbu gaitu, tostarp, lai būvniecības laikā ar lielu rūpību attiektos pret apkārtējo vidi," minēja Vingris.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.