Raidījums: Kundziņsalas pārvada celšana "sašķeļ" Rīgas brīvostas valdi būvnieku karteļa lietas dēļ

Rīga, 17.nov., LETA. Lai gan nevienbalsīgi, tomēr Rīgas brīvostas valde šonedēļ nolēma slēgt gandrīz 40 miljonus eiro vērtu līgumu par satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecību ar uzņēmumiem, kuriem ir saikne ar tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā iesaistītām personām, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Būvēt jaunu satiksmes pārvadu no Tvaika ielas uz Kundziņsalu pieteicās divu piegādātāju apvienības. Līgumu brīvostas valde pirmdien nolēmusi slēgt ar to, kas piedāvājusi lētāko cenu - gandrīz 40 miljonus eiro. Tas ir par astoņiem miljoniem vairāk nekā plānots.

Rīgas brīvosta oficiāli konkursa rezultātu neatklāj, jo tas vēl neesot paziņots pretendentiem. Tomēr "de facto" zināms, ka uzvarējušās apvienības dalībnieki ir SIA "Tilts", ceļu būves firma "Binders", AS "LNK Industries" un kā apakšuzņēmējs - vēl viens LNK holdinga uzņēmums "Latvijas tilti".

Viens no firmas "Binders" patiesajiem labuma guvējiem ir būvuzņēmējs Armands Garkāns, savukārt "LNK Industries" valdes priekšsēdētājs ir Artjoms Milovs. Septembra sākumā abiem, tāpat kā citiem nozares pārstāvjiem, bija jāierodas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) saistībā ar tā dēvēto būvnieku karteļa lietu.

Raidījums vēstīja, ka brīvosta vērsusies Konkurences padomē un KNAB, lai jautātu, vai tām par piegādātāju apvienības dalībniekiem nav informācijas, kas radītu šķēršļus līguma slēgšanai. Abas iestādes gan norādījušas, ka komentārus par to sniegt šobrīd nedrīkst.

Rīgas brīvostas valdē četri locekļi pārstāv Rīgas domi, vēl četri - ministrijas. Balsojumā pret Kundziņsalas pārvada būvniecības līguma slēgšanu bija Ekonomikas ministrijas pārstāvis Pāvels Rebenoks, bet atturējās divi domnieki - vicemērs Vadims Baraņņiks (NDF) un Sandris Bergmanis (S). Pieci pārējie valdes locekļi to atbalstīja.

Tie, kas balsojuši par ieceri, argumentējuši, ka vēl nav neviena lēmuma par uzņēmumu vainu, tāpēc apturēt visu, baidoties no šādas iespējas nākotnē, esot nelietderīgi. To uzsvērusi gan Satiksmes ministrijas (SM) pārstāve Džineta Innusa, gan Rīgas mērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Tāpat no atbalstītājiem izskanējis arguments, ka vilcināšanās apdraud projektu, jo tas pilnībā jāīsteno līdz 2023.gada beigām, pretējā gadījumā var zaudēt daļu vai pat visu līdzfinansējumu no Kohēzijas fonda - 23 miljonus eiro.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Burovs izteicies, ka visas lielās būvniecības kompānijas ir saistītas ar šo lietu. "Un tāpēc - nu ko mēs gribam? Lai mazā "sia maijpuķītes" būvē tik nopietnus projektus? Mums ir tādi celtnieki, kādi viņi ir, jā. Es šobrīd bez šaubām gribu pateikt, ka karteļa lieta un iepriekš sarunāta vienošanās starp būvniekiem - tas ir slikti. Bet tai pašā laikā mums nevajadzētu likvidēt būvniecības nozari," sacīja Rīgas mērs.

"Varbūt šī ir tā smagākā daļa, jo patiesībā mums jebkuru būvniecības projektu varētu skatīt un noraidīt tikai ar šādu argumentāciju. Bet tad ir jāsaprot, vai nu pie mums kaut kas notiek un notiek kaut kāda attīstība, vai arī mēs uz nezināmi ilgu laika periodu pārtraucam jebkuras infrastruktūras būvniecības projektus. Smaga izšķiršanās," pauda SM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Innusa.

Savukārt līgumu atbalstījušais partijas "Saskaņa" Rīgas domes frakcijas pārstāvis Mihails Kameņeckis raidījumam pauda, ka varot garantēt - nekāda nauda zaudēta netiks, tomēr cita lieta esot, vai šo naudu vispār dabūs. "Ar ietekmi uz procesu no karteļa lietas - tur viss ir kārtībā. Mēs par to padomājām, parūpējāmies, parunājām ar būvniekiem. Nevajag uztraukties," viņš norādīja.

Tikmēr Kameņecka partijas biedrs, Rīgas domnieks Bergmanis savu lēmumu balsojumā atturēties komentēja šādi: "Nu, teiksim tā, milzīgs konkurss par 32 miljoniem, divi pretendenti, abi divi dod gandrīz vienādas cenas, un viens no viņiem uzvar. Un gala rezultātā ostai sadārdzinājums gandrīz vai astoņu miljonu apmērā nekā tiek projektēts."

Savukārt Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks (NDF), kurš arī balsojumā atturējās, sacīja, ka no vienas puses, šis tilts ir vajadzīgs, it īpaši, lai stiprinātu ostas kapacitāti. Tomēr no otras puses - līdz galam neesot pārliecība, ka šis jautājums neradīs vēl vairāk jautājumu pēc tam.

"De facto" vēstīja, ka Rīgas brīvosta gan plāno līgumā iekļaut atrunu, ka tai būs tiesības pārtraukt līgumu, ja tiks konstatēta potenciālā izpildītāja vaina.

Tāpat raidījums piebilst, ka Ekonomikas ministrijai janvārī valdībā jāiesniedz rīcības plāns publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Viena idejām ir paredzēt likumā iespēju izslēgt pretendentu no dalības publiskajā iepirkumā, ja pasūtītājam ir pietiekams pamats aizdomām, ka piegādātāji ir vienojušies ar mērķi izkropļot konkurenci.

Jau ziņots, ka KNAB un Konkurences padome septembra sākumā veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecina par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

Savukārt Konkurences padome veica izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu karteļa vienošanos.

Pieciem būvniekiem šajā lietā piemērots statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Attiecīgi šāds statuss ir bijušajam SIA "Skonto Būve" valdes priekšsēdētājam Guntim Rāvim, bijušajam "Skonto būve" līdzīpašniekam Ivaram Milleram, "LNK Group" valdes priekšsēdētājam Milovam, būvkompānijas "Arčers" un ceļu būves kompānijas "Binders" līdzīpašniekam Garkānam un uzņēmējam Mārim Martinsonam - un vienam politiķim - Valmieras mēram Jānim Baikam ("Valmierai un Vidzemei").

Liecinieka statusā šajā lietā ir arī bijušais eksprezidents Raimonds Vējonis. Viņš žurnālam "Ir" noliedzis jebkādu saistību ar šo lietu. Viņš sazvanīts uzsvēra, ka nevar komentēt KNAB uzdotos jautājumus, taču licis manīt, ka to saturs ir par citu cilvēku rīcību, nevis paša darbību.

Tāpat KNAB iztaujājis bijušo bijušais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieku Ingmāru Līdaku. Žurnāls "Ir" rakstīja, ka liecības KNAB karteļa lietā sniedzis arī Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs (S).