Armiju var iesaistīt robežas sargāšanā

Iekšlietu ministrs jautājumu par Valsts robežsardzes un Nacionālo bruņoto spēku sadarbību valsts robežas stiprināšanā plāno risināt tiešā sarunā ar aizsardzības ministru, nevis preses starpniecību, aģentūrai LETA norādīja Iekšlietu ministrijas preses pārstāvis Māris Zariņš.

Ministri plānojot tikšanos, taču patlaban nav zināms, kad tā varētu notikt.

Iekšlietu ministrijā norāda, ka iekšlietu nozarei finansējums ir nepietiekams. Kaut arī iekšlietu dienesti spēj tikt galā ar izvirzītajiem uzdevumiem, katru gadu arvien mazāk jauniešu vēlas pieteikties strādāt iekšlietu dienestos, jo lielāka motivācija ir dienēt bruņotajos spēkos.

Iekšlietu ministrs stingri iestāsies par finansējuma palielinājumu iekšlietu dienestiem jau nākamā gada budžetā, lai novērstu nepamatotu konkurenci starp dienestiem, kā arī panākt to, ka tiek ievērota 2016.gadā Saeimā pieņemtā valsts aizsardzības koncepcija. Viens no koncepcijas punktiem paredz, ka valstij ir pienākums novērst krasas atšķirīgās motivācijas sistēmas aizsardzības un iekšlietu dienestos, kas varētu novest pie iekšējās drošības vājināšanās un nepamatotas konkurences radīšanas.

Jūnijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā Ģirģens paziņoja, ka Iekšlietu ministrija vēlas, lai Nacionālie bruņotie spēki (NBS) tiktu iesaistīti valsts Austrumu robežas apsargāšanā, taču Aizsardzības ministrija uz šādu iniciatīvu neesot reaģējusi.

Lai lemtu par NBS atbalstu un dalību valsts Austrumu robežas sargāšanā, jo īpaši par personāla nodošanu, ir nepieciešama daudz lielāka iedziļināšanās, piemēram, juridisku jautājumu sakārtošanā, kā arī finanšu un cita veida resursu plānošanā. Pabriks iepriekš uzsvēra, ka NBS vienību, kaut vai vada sastāvā, nevar tā vienkārši aizdot uz noteiktu laiku.