Pusi balvas saņems Džeimss Pīblss, kuram ir Kanādas un ASV dubultpilsonība, bet otru pusi Šveices astronomi Mišels Majors un Didjē Kelozs.
Pīblss apbalvots par "teorētiskiem atklājumiem, kas veicināja mūsu sapratni par to, kās Visums attīstījās pēc Lielā sprādziena", preses konferencē pavēstīja akadēmijas ģenerālsekretārs Jērans Hānsons.
Majors un Kelozs apbalvoti par eksoplanētas atklāšanu 1995.gada oktobrī orbītā ar Saules tipa zvaigzni mūsu galaktikā.
"Šī gada laureāti ir devuši ieguldījumu atbildē uz fundamentāliem jautājumiem par mūsu eksistenci," paziņoja akadēmija.
Šveices zinātnieki prēmijas iegūšanu raksturoja kā "vienkārši ārkārtēju".
Savukārt Pīblss pavēstīja, ka jauniem pētniekiem "mīlestībai pret zinātni", nevis vēlmei iegūt balvas, ir jākalpo par iemeslu, kāpēc pievērsties zinātnei.
Trīs zinātnieki savā starpā sadalīs deviņus miljonus kronu (832 520 eiro) lielo balvu.
Pagājušajā gadā Nobela prēmija fizikā tika piešķirta ASV zinātniekam Artūram Aškinam, franču pētniekam Žerāram Murū un kanādiešu zinātniecei Donnai Striklendai par viņu ieguldījumu lāzerfizikā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri