Turcija sola, ka neļaus atgriezties "Islāma valstij"

"Turcija arī turpinās cīņu pret "Islāma valsti" un nepieļaus tās atgriešanos nekādā veidā un formā," Kalins solīja tviterī.

ASV bruņotie spēki sākuši pamest pozīcijas līdzās Turcijas-Sīrijas robežai pēc tam, kad Baltais nams svētdien paziņoja, ka nestāsies ceļā Turcijas operācijai pret Sīrijas kurdu kaujiniekiem, kas ar ASV palīdzību spēlēja izšķirošu lomu "Islāma valsts" "kalifāta" sagrāvē Sīrijā.

Kurdu vadītie Sīrijas Demokrātiskie spēki paziņoja, ka ASV karaspēka atvilkšana radīs drošības vakuumu, kas var "pretējā virzienā pavērst sekmīgos centienus sakaut "Islāma valsti"".

Ankara skaidro, ka, pateicoties tās plānotajai "drošības zonai" Sīrijas ziemeļos, tiks sekmēta līdz divu miljonu bēgļu atgriešanās.

Drošības zona "kalpos diviem mērķiem - tā nodrošinās Turcijas robežas, izskaužot teroristu elementus, un ļaus bēgļiem atgriezties mājās", skaidroja Kalins.

Turcija "nav ieinteresēta okupācijā vai demogrāfijas izmainīšanā", apgalvoja Erdoana pārstāvis.

Turcijas armija pēdējo gadu laikā divas reizes veikusi operācijas pāri robežai Sīrijā pret kurdu kaujiniekiem un "Islāma valsti" - 2016. un 2018.gadā.

Sīrijas pilsoņkarš aizsākās 2011.gadā, un konflikts pakāpeniski sadrumstalojās daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Ar atbalstu atšķirīgiem grupējumiem iesaistījušās arī vairākas ārvalstis.

Prezidenta Bašara al Asada valdība pēc vairākām uzvarām pret mērenajiem un radikālajiem nemierniekiem, ko tai izdevies izcīnīt kopš 2015.gada ar Krievijas atbalstu, šobrīd kontrolē 60% Sīrijas teritorijas.

Liela Idlibas provinces daļa atrodas "Al Qaeda" bijušā Sīrijas atzara kontrolē, bet kurdu spēki kontrolē ar naftas resursiem bagātos Sīrijas ziemeļaustrumus.