Izraēlā pēc vēlēšanām gaidāms politisks strupceļš

Izraēlas vēlēšanu komisijas provizoriskie rezultāti liecina, ka partija «Zilais un baltais» Izraēlas Knesetā ieguvusi 33 no 120 deputātu mandātiem, bet līdzšinējā premjerministra Benjamina Netanjahu labējā partija «Likud» — 31 vietu.

Galīgo rezultātu publicēšana gaidāma trešdien, paziņoja vēlēšanu komisija, piebilstot, ka izmaiņas rezultātos varētu publicēt arī agrāk.

Vēlēšanu komisija norādīja, ka rezultātos nav iekļauti dati no 14 iecirkņiem, kur vēl turpinās rezultātu apstiprināšanas process. Izraēlas mediji vēsta, ka tas nozīmē, ka provizoriskie rezultāti veidoti pēc 99,8% balsu saskaitīšanas.

Pa astoņiem mandātiem jaunajā Kneseta sasaukumā ieguvusi ultraortodoksālā partija «Apvienotais Toras jūdaisms» un labējā sekulārā partija «Yisrael Beitenu», kuru vada bijušais aizsardzības ministrs Avigdors Lībermans.

Provizoriskie rezultāti liek apšaubīt, vai ilggadējam premjerministram Netanjahu izdosies izveidot jaunu valdību.

Netanjahu, kuram tuvāko nedēļu laikā varētu tikt izvirzītas apsūdzības korupcijā, nav izrādījis nekādas pazīmes, ka viņš gribētu pamest premjera amatu, kurā viņš atradies jau rekordilgu laiku.

Ceturtdien viņš atzina, ka rezultāti neļauj viņam izveidot labēju koalīciju, kādu viņš bija cerējis. Tādēļ viņš aicināja Gancu veidot kopīgu vienotības valdību.

Gancs atbildēja, ka vienotības valdībā viņam jākļūst par premjeru, jo «Zilais un baltais» ieguvusi vislielāko vēlētāju atbalstu.

Izraēlas prezidents Reuvens Rivlins plāno svētdien sākt konsultācijas ar visu parlamentā ievēlēto politisko spēku pārstāvjiem, lai izlemtu, kam uzticēt nākamās valdības veidošanu, ceturtdien pavēstīja prezidenta birojs.

Aprīlī notikušajās parlamenta vēlēšanās gan «Likud», gan «Zilais un baltais» ieguva pa 35 vietām. Tomēr valdības veidošana tika uzticēta Netanjahu, jo labējās partijas kopumā ieguva lielāku vēlētāju atbalstu.

Taču Netanjahu nespēja izveidot valdību un Knesets nobalsoja par savu atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu rīkošanu.