Dana Bjorka raksta:
“Pēc daudzu iepriekšējo un arī šī gada „Spēlmaņu nakts” balvas pasniegšanas ceremonijas izskaņas Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra kolektīvam palikusi rūgta pēcgarša. Taču šoreiz es kā teātra direktore vēlos paust šo faktu arī publiskajā telpā, jo situācijas korektas noklusēšanas modelis, kuru esmu pielietojusi praksē līdz šim, nav sniedzis vēlamo rezultātu.
Runa ir par Čehova teātra iekšējo pozicionēšanu Latvijas teātru saimē.
Tas liek uzdot nepatīkamus jautājumus ceremonijas organizatoriem un radošajai komandai – ar ko Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris ir izpelnījies būt tādā negodā, ja runa ir par Latvijas nevis latviešu teātra svētkiem Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā? Gadu no gada vērot „Spēlmaņu nakts” balvas pasniegšanas ceremonijā režisēto “joku dueli” pārsvarā starp Latvijas Nacionālo teātri un Dailes teātri paliek aizvien garlaicīgāk, it īpaši, ja „Spēlmaņu nakts” notikums tiek uzsvērts kā kopīgi teātra svētki. Šī gada rīkotais pasākums nav izņēmums, tieši otrādi – labs piemērs aprakstītajiem apstākļiem, ar nelielu atšķirību, ka “joku divkauja” iemiesojās atpazīstamos mākslinieku tēlos.”
Bjorka vēstulē pauž neticību, ka valsts politiskais dalījumus “latviešos un krievos” ietekmētu arī kultūras telpu un norāda ne tikai uz Čehova teātrī strādājošo mākslinieku dažādību, teātri apmeklējošās publikas dažādību, bet arī uz latviešu teātros iestudētajiem krievu autoru darbiem.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri