Uzņēmumā skaidro, ka Latvija izcēlusies kā dārgākā no Baltijas valstīm - cena vidēji bijusi gandrīz par četriem eiro par MWh augstāka nekā Igaunijā un par trim eiro par MWh augstāka nekā Lietuvā. Cenu atšķirību noteica ierobežota lētā pārrobežu elektroenerģijas plūsma un ļoti zemā hidroenerģijas ieguve Latvijā.
"Enefit" juridisko klientu segmenta vadītājs Raimonds Vērdiņš norāda, ka aprīlī tika pieredzēts zemākais Latvijā saražotās hidroelektroenerģijas daudzums pēdējo piecu gadu laikā.
Ierasts, ka hidroenerģijas ražošana aprīlī regulāri ir pārsniegusi Latvijas kopējo elektroenerģijas patēriņu - 2023.gada aprīlī tā sedza 178% no pieprasījuma, bet 2024.gada aprīlī - 128%. Savukārt šogad hidroenerģija nodrošināja tikai 43% no valsts kopējā pieprasījuma un 11% no Baltijas reģiona pieprasījuma.
Vienlaikus aprīlī būtiska loma bija citiem atjaunojamajiem enerģijas ieguves avotiem, norāda kompānijā.
Baltijā vēja un saules enerģija aprīlī veidoja 39% no kopējā patēriņa, fosilā kurināmā stacijas - 22%, savukārt hidroenerģija, ieskaitot Lietuvas hidrojaudas, - 14%.
Dominējošā lētā saules enerģija dienas laikā elektroenerģijas cenas samazināja līdz 71% zem mēneša vidējās cenas līmeņa, taču, saulei rietot, visā Baltijā tika aktivizēti citi ražošanas avoti, pārsvarā fosilās stacijas, kas ir būtiski dārgāki par saules enerģiju. Tāpēc rīta maksimuma cenas bija gandrīz divas reizes augstākas par vidējo, savukārt vakara maksimums sasniedza trīs reizes lielāku līmeni nekā mēneša vidējais.
2023.gadā "Enefit" strādāja ar 197,572 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 32% mazāk nekā 2022.gadā, bet uzņēmuma zaudējumi pieauga 2,6 reizes un bija 2,948 miljonu eiro apmērā.
Uzņēmums reģistrēts 2006.gadā, un tā pamatkapitāls ir 52 484 574 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Latvijas "Enefit" vienīgais īpašnieks ir Igaunijas "Enefit".
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri