Vāc parakstus par minimālo prasību zirgu labturībai noteikšanu

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Ieva Midole-Gureviča. Viņa skaidro, ka Latvijā zirgiem šobrīd nav noteiktu labturības standartu. Tas nozīmējot, ka ikviens drīkst turēt zirgus, kā vien vēlas - pat tad, ja nav piemērotu apstākļu.

Kā norāda Midole-Gureviča, Dzīvnieku aizsardzības likums Latvijā nosaka vispārīgus principus par dzīvnieku labturību, savukārt Ministru kabineta (MK) noteikumi detalizēti nosaka labturības prasības suņiem un kaķiem. Piemēram, noteikumi nosaka, cik liela minimāla platība jānodrošina mājdzīvniekam, cik bieži tas jāizved pastaigā, kādos apstākļos tas drīkst dzīvot.

Savukārt zirgi, kā norāda Midole-Gureviča, paliekot gandrīz bez jebkādas juridiskas aizsardzības. "Ne Dzīvnieku aizsardzības likumā, ne MK noteikumos nav skaidri noteikts, kā tieši šie pienākumi izskatās zirgu gadījumā," norādīts iniciatīvā, uzsverot, ka tas esot netaisnīgi, un zirgiem nepieciešama aprūpe, pienācīgi dzīves apstākļi un aizsardzība pret cietsirdīgu izturēšanos.

"Diemžēl realitātē daudzi zirgi tiek turēti nepiemērotos apstākļos. Likums to neaizliedz, jo vienkārši to neregulē," skaidro autore, norādot, ka vēlas to mainīt un aicina nostiprināt minimālos zirgu turēšanas standartus - tāpat kā tas jau ir izdarīts attiecībā uz kaķiem un suņiem.

Midole-Gureviča uzskata, ka šādas normas būs pirmais solis pretim humānai attieksmei pret zirgiem Latvijas valstī.

Viņasprāt, zirgiem, kuri tiek turēti boksā, jābūt nodrošinātai iespējai katru dienu vismaz četras stundas brīvi kustēties ārpus boksa. Izņēmumi būtu pieļaujami tikai veterināros gadījumos ar dokumentālu apstiprinājumu.

Tāpat zirgiem neatkarīgi no turēšanas veida, viņasprāt, būtu jānodrošina brīva piekļuve tīram un svaigam ūdenim nepārtraukti, bet ziemā jāparedz pasākumi, lai ūdens neizsaltu.

Līdztekus būtu jāparedz, ka zirgam dienā jāsaņem vismaz 1,5% līdz 2% no sava ķermeņa svara sausā rupjā barība (sienā). Siena pieejai būtu jābūt sadalītai vai pastāvīgai, lai novērstu badošanos un kuņģa čūlu riskus. Būtu jāaizliedz turēt zirgus bez siena pieejas ilgāk par četrām līdz sešām stundām.

Tāpat, pēc autores domām, būtu jānodrošina, ka zirgu boksā ir mīksta un sausa pakaišu kārta vismaz 10 centimetru biezumā, un mēsli būtu jāizvāc katru dienu, bet mitrumu absorbējošie pakaiši jāatjauno. Jāaizliedz turēt zirgus uz tukšas vai cietas grīdas bez pakaišiem.

Midole-Gureviča uzskata, ka pirms sacensību starta katru zirgu jāapskata organizatora nozīmētam veterinārārstam vai labturības komisijas pārstāvim. Ja zirgam ir acīmredzamas veselības problēmas, piemēram, lielas nagu plaisas, klibums, dalība sacensībās būtu jāaizliedz.

Savukārt, ja zirgs tiek turēts ārā vairāk nekā 12 stundas diennaktī ilgstoši - vismaz piecas dienas nedēļā - būtu jānodrošina nojume, kas pasargā no saules, lietus un vēja.

Līdztekus iniciatīvas autore vēlas panākt, ka zirgu turēšanu vietā atļauj tikai, ja katram zirgam pieejami vismaz 0,5 hektāri lietojamas zemes. Viņasprāt, reģistrācijas sistēmai jānodrošina automātiska pārbaude un brīdinājums, ja šī prasība netiek ievērota, un par pārkāpumi jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Iniciatīvas autore uzskata, ka tādējādi sabiedrība iegūs humānāku, atbildīgāku un taisnīgāku attieksmi pret dzīvniekiem. Līdztekus noteikti minimālie zirgu turēšanas standarti palīdzēšot novērst cietsirdību, uzlabošot dzīvnieku labklājību un izglītošot sabiedrību par pareizu izturēšanos pret dzīvajām būtnēm.

Tāpat iniciatīvā pausts, ka labākos apstākļos dzīvojoši zirgi būšot veselīgāki, drošāki un mierīgāki saskarsmē ar cilvēkiem, kas esot īpaši svarīgi jātnieku sportā, terapijā un tūrisma nozarē.

«Невидимая жизнь» — его дебютный полнометражный документальный фильм.