Latvija pērn samazinājies uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits

Uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits CAE valstīs 2023.gadā pieaudzis par 38,6%. No 12 CAE reģiona valstīm maksātnespēja pieaugusi deviņās valstīs, un tikai trijās, tostarp Latvijā šādu gadījumu skaits ir sarucis, liecina "Coface" apkopotie dati.

Latvijā pērn uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits, salīdzinot ar situāciju 2022.gadā, saruka par 3,9%, Lietuvā pieauga par 1,8%, bet Igaunijā - par 14,4%. "Coface" ekonomisti brīdina, ka būtiska ekonomikas uzlabošanās uzņēmējdarbības vidē pagaidām nav gaidāma, un ekonomiskie rādītāji reģionā šogad varētu būt sliktāki, nekā sākotnēji prognozēts.

Pērn uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums reģistrēts Čehijā - par 4,9%, Igaunijā - par 14,4%, Ungārijā - 2,5 reizes, Lietuvā - par 1,8%, Polijā - par 70,8%, Serbijā - par 6,7%, Slovākijā - par 15,3%, Slovēnijā - par 1% un Rumānijā - par 0%, savukārt samazinājums reģistrēts Latvijā - par 3,9%, Bulgārijā - par 10,5% un Horvātijā - par 18,8%.

Analizējot kopējās maksātnespējas gadījumu skaita izmaiņas un tendences Baltijas valstīs, "Coface" ekonomisti kā galvenos uzņēmumu bankrota iemeslus min parādsaistības, pārmērīga riska uzņemšanos un apgrozāmā kapitāla trūkumu. Vairums 2023.gadā Baltijā bankrotējušo uzņēmumu darbojās vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automašīnu un motociklu tirdzniecības un remonta, kā arī būvniecības nozarēs. Lielākā daļa reģistrēto maksātnespējas gadījumu reģistrēti uzņēmumiem, kuri bija nonākuši finansiālās grūtībās jau pirms pandēmijas iestāšanās.

"Coface" galvenais ekonomists CAE reģionā Gžegožs Sīlevičs skaidro, ka kopējo bankrotu skaita pieaugumu CAE valstīs kopumā veicināja iekšēju un ārēju faktoru kombinācija, tostarp ģeopolitiskā spriedze un inflācijas radītais spiediens, kas noveda uzņēmumus "nemierīgos ūdeņos". Daudzos gadījumos uzņēmumu maksātnespējas iestāšanos novilcināja valdību īstenotie atbalsta pasākumi uzņēmumiem pandēmijas laikā, un tas ir daudzus uzņēmumu maksātnespējas gadījumus vienojošs faktors visā CAE reģionā.

Attiecībā uz Baltijas valstīm 2024.gadā Sīlevičs prognozē ekonomiskās aktivitātes uzlabošanos, un kā izaugsmi veicinošs faktors arvien spēcīgāk šajā gadā iezīmēsies arī mājsaimniecību patēriņš.

Kopējā ekonomikas lejupslīde izraisīja reģiona vidējā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma kritumu no 4% 2022.gadā līdz 0,5% 2023.gadā, kas ir zemākais radītājs šajā gadsimtā, ja neņem vērā 2009.gada globālo finanšu krīzi un Covid-19 pandēmiju 2020.gadā. Tāpat pērn Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā un Lietuvā reģistrēti negatīvi ekonomiskās izaugsmes rādītāji.

Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas, tostarp tās ģeogrāfiskā tuvuma dēļ izraisīja rezonansi visā reģionā, izjaucot piegādes ķēdes un veicinot enerģijas cenu pieaugumu. Šie ārējie satricinājumi kopā ar iekšējām problēmām, piemēram, darbaspēka trūkumu un pieaugošajām izejvielu izmaksām, atstājuši negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un izraisīja būtisku maksātnespējas gadījumu pieaugumu, norāda "Coface" ekonomisti.

Kā liecina maksātnespējas gadījumu skaita analīze pa dažādiem sektoriem, īpaši sliktā situācijā pērn nonāca būvniecības un tirdzniecības sektors, kas izjuta darbaspēka trūkumu, spiedienu celt algas un pieprasījuma samazināšanos.

"Coface" prognozes liecina, ka maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums CAE reģiona valstīs gaidāms arī 2024.gadā, tiesa, šis kāpums nebūšot tik straujš kā pērn. Uzņēmējdarbības vidi 2024.gadā iezīmēs ierobežots apgrozījuma pieaugums, peļņas samazināšanās un izaicinājumi eksporta uzņēmumiem vājo ārējā pieprasījuma rādītāju dēļ, īpaši no Vācijas.

Tomēr ir pazīmes, kas liecina par ekonomikas stiprināšanos, ko nosaka patērētāju virzīts dažādu preču un pakalpojumu pieprasījums, īpaši pēc ikdienā nepieciešamajām lietām. "Coface" norāda, ka izaicinājums uzņēmumiem 2024.gadā joprojām būs augošās preču un izejmateriālu cenas, kā arī darbaspēka izmaksas, tostarp saistībā ar minimālās algas paaugstināšanu virknē CAE valstu.