Krauze: Aizvien jāmeklē iespējas lauksaimniecībā veidot riska fondu

Ministrs atzīmēja, ka jau iepriekš rosināja lauksaimniekus izveidot riska fondu un joprojām uzskata, ka tas ir nepieciešams.

Viņš arī pauda, ka Eiropas Komisija (EK) ir sākusi neoficiāli izrādīt nevēlēšanos katru gadu kompensēt dalībvalstu lauksaimnieku zaudējumus un lēnām virza ideju, ka dalībvalstīm pašām jāplāno riski, kas ir saistīti ar klimatiskajiem apstākļiem, tostarp veidojot riska fondus.

"Ir pirmās indikācijas, ka EK vēlas, lai dalībvalstis pašas uzņemas atbildību un plāno šādus riska fondus," teica Krauze.

LETA jau vēstīja, ka, reaģējot uz pagājušā gada jūlija izskaņas vētru un būtiskajām lietusgāzēm, Krauze pērn aicināja lauksaimniekus vienoties par riska fonda izveidi, lai uzlabotu drošību dabas katastrofu un citu risku gadījumos. Tomēr novembra izskaņā jautājums par riska fonda ieviešanu tika atlikts, jo lauksaimniekiem bija būtiskas viedokļu atšķirības par tā finansēšanu.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis toreiz atzīmēja, ka lauksaimnieku starpā nebija vienprātības par to, kurš veiktu iemaksas Riska fondā, kā arī, cik lielas šīs iemaksas būtu, jo, lai fonds varētu reāli strādāt, iemaksām būtu jābūt nozīmīgām.

Pēc Gūtmaņa teiktā, ir divi iespējamie risinājumi - vai nu katrs lauksaimnieks iemaksā, piemēram, piecus eiro no hektāra gadā, ko lauksaimnieki neatbalstīja, vai arī līdzekļus var paņemt no kāda ES atbalsta maksājuma, samazinot tiešmaksājumus, piemēram, par pieciem eiro no hektāra, taču arī šo variantu lauksaimnieki neatbalstīja.

Tāpat viņš atzīmēja, ka lauksaimniekiem bija bažas par sistēmas izjaukšanu tajos segmentos, kuros labi strādā apdrošināšana. Lauksaimnieki, kuriem bija apdrošināšana, uzskatīja, ka šāda riska fonda izveide nav nepieciešama, bet tie saimnieki, kuriem apdrošināšana nebija pieejama, uzskatīja, ka fonds ir nepieciešams.

Jau ziņots, ka šogad maijā Latviju piemeklēja būtiski nokrišņi, radot plūdus un applūdinot tīrumus un dārzus, kas varētu iznīcināt šā gada ražu. Tāpat šogad salnas periods izraisīja būtiskus zaudējumus Latvijas augļkopjiem.

Krauze uzdevis Zemkopības ministrijas (ZM) ekspertiem sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu (LAD), Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) un Valsts augu aizsardzības dienestu (VAAD) apzināt maija nogales lietavu un pavasara salnu radīto postījumu apmēru sējumos, dārzeņu platībās un augļudārzos.

Pēc postījumu apkopošanas un zaudējumu aprēķināšanas ZM vērsīsies EK ar rosinājumu sniegt Eiropas Savienības (ES) ārkārtas atbalstu maija plūdos un pavasara salnās cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem.