CVK paziņojums par ārējo apdraudējumu vēlēšanu sistēmai bija pārsteidzīg

4.jūnijā iepriekšējās balsošanas pašvaldību vēlēšanās laikā saskaroties ar kārtējām IT sistēmu problēmām, CVK paziņoja, ka esot konstatēts ārējs apdraudējums vēlēšanu sistēmai, vēlāk gan precizējot, ka ārēja apdraudējuma vēlēšanu norisei nebija.

Latkovskis sacīja, ka nevienas vēlēšanas neiztiek bez kādām problēmām. Divas nedēļas pirms vēlēšanām tikusi sasaukta speciāla sēde, kurā uzklausītas gan drošības iestādes, gan arī CVK pārstāvji. Tad CVK pārstāvji apgalvojuši, ka sistēmu testi ir notikuši vairākkārt un problēmām nevajadzētu būt.

Viņš uzsvēra, ka koordinācija starp iestādēm ir izveidota, tā notiekot ātri. Tomēr tajā pašā laikā elektroniskās sistēmas, kas tiek izmantotas, joprojām uzrāda zināmas darbības problēmas, neskatoties uz iepriekš veiktajiem testiem.

Latkovskis sacīja, ka pēc vēlēšanām Valsts drošības dienests sagatavos pārskatu par notikušo. "Drošības iestādes, īpaši Valsts drošības dienests, rūpīgi seko līdzi procesiem, pārbauda iecirkņus, veic gan afišētas, gan neafišētas pārbaudes, kā arī reaģē uz jebkādiem signāliem par iespējamu vēlētāju gribas ietekmēšanu, balsu pirkšanu un citiem pārkāpumiem," klāstīja Latkovskis.

Kā ziņots, teju katru dienu sastopoties ar kādām ķibelēm pašvaldību vēlēšanu norisē, arvien vairāk procesā iesaistīto un novērotāju pauž kritiku par vēlēšanu organizatoru un nodrošinātāju - CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA) - sniegumu.

Jau pirmdien - pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā - vēlēšanu komisijas saskārās ar nespēju ievadīt vēlētāju aktivitātes datus, jo nedarbojās Vēlēšanu informācijas sistēma. Analoģiska situācija atkārtojās arī trešdien vakarā.

Bez šīm problēmām trešdien vakarā, laikā, kad bija jāsākas vēlētāju pieņemšanai, pārstāja darboties Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs. Sākotnēji CVK sabiedrisko attiecību pārstāvis Andrejs Vaivars paziņoja, ka esot konstatēts ārējs apdraudējums vēlēšanu sistēmai, tomēr vēlāk gan precizējis, ka ārēja apdraudējuma vēlēšanu norisei nebija. Skaidrojot notikušo, tika apgalvots, ka ticis konstatēts "iepriekš nepieredzēti liels skaits pieprasījumu pēc elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistrācijas pakalpojuma", tāpēc nostrādājusi aizsardzības sistēma, bloķējot reģistru.

Vēlēšanu komisiju darbinieki aģentūrai LETA norādīja, ka šāds skaidrojums ir dīvains, jo piekļuve reģistram ir tikai jau iepriekš zināmam lietotāju lokam, līdz ar to nevajadzētu rasties "iepriekš nepieredzēti lielam" pieprasījumam.

Aģentūras LETA aptaujātie vēlēšanu komisiju vadītāji neslēpj neapmierinātību ar notiekošo. Viņus satrauc gan reģistru un sistēmu darbības pieklibošana, gan arī faktiskā organizatoru negatavība vēlēšanām - neesot pietiekami izmēģinātas sistēmas un nav līdz galam novērsti to trūkumi. Atsevišķi komisiju vadītāji pat izteicās, ka šoreiz piedzīvotais esot "bardaks", kas nav piedzīvots pēdējo 20 gadu laikā. Komisijas ar bažām raugās uz sestdienu, kad paredzēta galvenā vēlēšanu diena ar lielu plūsmu vēlētāju.

Bažas pauduši arī atsevišķi politiķi, tomēr vadošās amatpersonas ar kritiku par notiekošo nesteidzas.

Tikmēr CVK radušās problēmas skaidro ar komisiju darbinieku nepietiekamu sagatavošanos vēlēšanu procesam, ko šo komisiju darbinieki, kā norādīja Jelgavas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Inita Freiberga, uztver kā "dūrienu sirdī".

CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte šonedēļ norādīja ka CVK strādā ļoti ciešā sazobē ar VDAA, lai turpmākajās dienās nekādi traucējumi pašvaldību vēlēšanu sistēmas darbībā vairs neatkārtotos.

IT drošības incidentu novēršanas institūcijas Latvijā "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina piektdien norādīja, ka šī ir jauna sistēma, izstrādāta tieši uz šīm vēlēšanām, kas nozīmē, ka tā līdz šim nav izmantota tieši vēlēšanu procesā. Un, lai arī "Cert.lv" no drošības viedokļa ļoti rūpīgi testējusi šīs sistēmas, gan arī ir veikti citi testi, ir lietas, kas droši vien līdz galam nav tikušas notestētas, atzina Kaškina.

Lūgta komentēt trešdien notikušo pārpratumu, kad CVK paziņoja par ārēju apdraudējumu vēlēšanu sistēmai, bet vēlāk atsauca šīs ziņas, Kaškina skaidroja, ka bieži vien ir grūti atšķirt, vai saņemtie pieprasījumi ir uzbrukums, vai tie ir vienkārši vairāk pieprasījumu no leģitīmām adresēm. "Tā kā tas bija galvenais iemesls, kāpēc radās šis pārpratums," viņa teica.