Rīgas Vēlēšanu komisijas vadītājs: Kāds mēģina izgudrot jaunu divriteni

Viņš atzina, ka problēmas vairāk izjūt tieši iecirkņu darbinieki, bet mazāk paši vēlētāji.

Tomēr, viņaprāt, iepriekšējās vēlēšanās problēmas bija mazāk un tās bija citādākas.

Zviedris atzina, ka baidās no tā, kas varētu notikt sestdien, kad būs lielākais cilvēku pieplūdums. Vienlaikus ir plāns B, tomēr tas sagādā neērtības jau ne tikai darbiniekiem, bet arī vēlētājiem.

Vienlaikus viņš uzteica Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA), jo varot redzēt uzlabojumus.

Tai pat laikā viņš atzina, ka nav pārliecības par to, ka sestdien traucējumu nebūs.

Kā ziņots, teju katru dienu sastopoties ar kādām ķibelēm pašvaldību vēlēšanu norisē, arvien vairāk procesā iesaistīto un novērotāju pauž kritiku par vēlēšanu organizatoru un nodrošinātāju - CVK un VDAA - sniegumu.

Jau pirmdien - pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā - vēlēšanu komisijas saskārās ar nespēju ievadīt vēlētāju aktivitātes datus, jo nedarbojās Vēlēšanu informācijas sistēma. Analoģiska situācija atkārtojās arī trešdien vakarā.

Bez šīm problēmām trešdien vakarā, laikā, kad bija jāsākas vēlētāju pieņemšanai, pārstāja darboties Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs. Sākotnēji CVK sabiedrisko attiecību pārstāvis Andrejs Vaivars paziņoja, ka esot konstatēts ārējs apdraudējums vēlēšanu sistēmai, tomēr vēlāk gan precizējis, ka ārēja apdraudējuma vēlēšanu norisei nebija. Skaidrojot notikušo, tika apgalvots, ka ticis konstatēts, ka, "ņemot vērā iepriekš nepieredzēti lielo pieprasījumu pēc elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistrācijas pakalpojuma", nostrādājusi aizsardzības sistēma, bloķējot reģistru.

Vēlēšanu komisiju darbinieki aģentūrai LETA norādīja, ka šāds skaidrojums ir dīvains, jo piekļuve reģistram ir tikai jau iepriekš zināmam lietotāju lokam, līdz ar to nevajadzētu rasties "iepriekš nepieredzēti lielam" pieprasījumam.

Aģentūras LETA aptaujātie vēlēšanu komisiju vadītāji neslēpj neapmierinātību ar notiekošo. Viņus satrauc gan reģistru un sistēmu darbības pieklibošana, gan arī faktiskā organizatoru negatavība vēlēšanām - neesot pietiekami izmēģinātas sistēmas un nav līdz galam novērsti to trūkumi. Atsevišķi komisiju vadītāji pat izteicās, ka šoreiz piedzīvotais esot "bardaks", kas nav piedzīvots pēdējo 20 gadu laikā. Komisijas ar bažām raugās uz sestdienu, kad paredzēta galvenā vēlēšanu diena ar lielu plūsmu vēlētāju.

Bažas pauduši arī atsevišķi politiķi, tomēr vadošās amatpersonas ar kritiku par notiekošo nesteidzas.

Tikmēr CVK radušās problēmas skaidro ar komisiju darbinieku nepietiekamu sagatavošanos vēlēšanu procesam, ko šo komisiju darbinieki, kā norādīja Jelgavas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Inita Freiberga, uztver kā "dūrienu sirdī".

CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte šonedēļ norādīja ka CVK strādā ļoti ciešā sazobē ar VDAA, lai turpmākajās dienās nekādi traucējumi pašvaldību vēlēšanu sistēmas darbībā vairs neatkārtotos.

IT drošības incidentu novēršanas institūcijas Latvijā "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina piektdien norādīja, ka šī ir jauna sistēma, izstrādāta tieši uz šīm vēlēšanām, kas nozīmē, ka tā līdz šim nav izmantota tieši vēlēšanu procesā. Un, lai arī "Cert.lv" no drošības viedokļa ļoti rūpīgi testējusi šīs sistēmas, gan arī ir veikti citi testi, ir lietas, kas droši vien līdz galam nav tikušas notestētas, atzina Kaškina.

Lūgta komentēt trešdien notikušo pārpratumu, kad CVK paziņoja par ārēju apdraudējumu vēlēšanu sistēmai, bet vēlāk atsauca šīs ziņas, Kaškina skaidroja, ka bieži vien ir grūti atšķirt, vai saņemtie pieprasījumi ir uzbrukums, vai tie ir vienkārši vairāk pieprasījumu no leģitīmām adresēm. "Tā kā tas bija galvenais iemesls, kāpēc radās šis pārpratums," viņa teica.