• Elfrīda,
  • Sindija,
  • Sintija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


AT plēnums nesaskata pamatu atlaist no amata Stukānu

Teksta izmērs Aa Aa
Kriminālziņas
VS.LV 14:53, 02.06.2025


Augstākās tiesas (AT) plēnums, izvērtējot pārbaudes rezultātus, nav saskatījis pamatu atlaist no amata ģenerālprokuroru Juri Stukānu, pirmdien žurnālistus informēja AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs.


Foto: LETA

Veikt pārbaudi par ģenerālprokurora iespējamiem likuma pārkāpumiem AT priekšsēdētājs rosināja, izvērtējis trauksmes cēlēja ziņojumā norādītos apstākļus.

AT priekšsēdētājs atzina, ka ziņojumā norādītais par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams. Tas bija pietiekams pamats ierosināt pārbaudi. Izvērtēt šos apstākļus pēc būtības AT priekšsēdētājs pilnvaroja senatori Aiju Brantu.

Strupišs norāda, ka konkrētajā gadījumā varētu runāt par koleģiālo ētiku, bet Stukāna izteikumi nav bijuši tādi, lai viņu varētu atbrīvot no amata, jo, lai atbrīvotu ģenerālprokurora no amata, ir jābūt gana nopietnam pārkāpumam, kurš šajā gadījumā neesot noticis.

Arī atzinumā ir norādīts, ka Stukānam būtu jāpievērš uzmanība saviem izteikumiem un darba ētikai. Atzinums būs pieejams arī plašākai publikai, norāda Strupišs.

Tāpat AT priekšsēdētājs informēja, ka konkurss uz ģenerālprokurora amatu tiek atjaunots, un 11.jūnijs ir pēdējā diena, kad tiesnešiem ir jāizvirza ģenerālprokurora kandidāts, lai par tā apstiprināšanu varētu lemt Saeima.

Ir zināms, ka balsojumā piedalījušies 30 tiesneši. 29 tiesneši pauduši viedokli, ka Stukāns nav atbrīvojams no amata, bet viens tiesnesis balsojumā atturējies.

Jau ziņots, ka līdz pārbaudes pabeigšanai nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas process tika apturēts.

Stukāns ir viens no trīs ģenerālprokurora amata kandidātiem. Tieslietu padome bija sākotnēji plānojusi uzklausīt ģenerālprokurora amata kandidātus 25.aprīlī. Pats Stukāns norādīja, ka savu kandidatūru neatsauks.

AT bija saņemts iesniegums par iespējamiem ģenerālprokurora veiktiem Prokuratūras likuma un Krimināllikuma panta "Neizpaužamu ziņu izpaušana" pārkāpumiem, kas izpaudušies kā uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšana kriminālprocesā un izmeklēšanas noslēpuma izpaušana Saeimas deputātiem.

Prokurore Viorika Jirgena Latvijas Televīzijai apliecināja, ka trauksmes cēlēja šajā gadījumā ir bijusi viņa.

Pārbaudot iesniegumu, konstatēts, ka tas pirmšķietami atbilst Trauksmes celšanas likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm. Lēmuma pieņemšanai par tālāku ziņojuma virzību AT priekšsēdētājs izvērtēja divus apstākļus.

Pirmkārt, tika vērtēta pārkāpuma pirmšķietamā juridiskā iespējamība, proti, vai ziņojumā norādītie apstākļi pirmšķietami var norādīt uz vismaz hipotētisku prokurora ietekmēšanas mēģinājumu pretēji viņa pārliecībai ar ziņojumā norādītajām metodēm.

Otrkārt, tika vērtēta ziņojumā norādīto apstākļu pirmšķietamā ticamība, proti, vai ziņojumā norādītie faktiskie apstākļi, vismaz pirmšķietami, apstiprinās no citu norādītajos notikumos iesaistīto personu puses.

AT priekšsēdētājs konstatēja, ka pirmšķietami ziņojumā norādītie apstākļi par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams. Tas ir pietiekams pamats pārbaudes ierosināšanai, lai izvērtētu minētos faktus pēc būtības.

Savukārt jautājumā par iespējamo izmeklēšanas noslēpuma izpaušanu pārbaude nav rosināma, jo tam nav gūts pat pirmšķietams apstiprinājums, līdz ar to ziņojumā minētajiem apsvērumiem paliekot pieņēmumu līmenī. AT priekšsēdētāja rīcībā nav tiesisku instrumentu, lai izmeklētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Tam jānotiek saskaņā ar attiecīgiem likumiem.

Raidījums "Kas notiek Latvijā?" ziņoja, ka trauksmes cēlēja ziņojums ir saistīts ar Stukāna rīcību attiecībā uz tā dēvēto bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu.

"Kas notiek Latvijā?" vairāki avoti apstiprinājuši, ka prokuratūrā notikušas vairākas sapulces, kurās piedalījušies gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāji, gan dažāda līmeņa prokurori, arī Stukāns. Šajās sapulcēs strīdus objekts bijis arī tas, kam šajā lietā ir vai nav pamata uzrādīt vai neuzrādīt apsūdzību, tostarp - bijušajam Ministru prezidentam, viņa biroja vadītājam un Valsts kancelejas direktoram.

Februāra beigās par Stukāna rīcību šajās sapulcēs tapis trauksmes cēlēja ziņojums par iespējamu ģenerālprokurora pilnvaru pārkāpšanu.

Tāpat ziņots, ka 5.martā Stukāns medijiem apliecināja, ka prokuratūra nolēmusi pārņemt no KNAB kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu ekspremjera Kariņa komandējumos.

Konkurss uz ģenerālprokurora amatu bija izsludināts, jo 11.jūlijā beigsies Stukāna pilnvaru termiņš ģenerālprokurora amatā.

Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020.gada 18.jūnijā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kriminālziņas Psihiatri par naudas un alkohola pieņemšanu turpinās tiesāt novembrī

Krimināllietu pret Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatri Marinu Loseviču par naudas un alkohola pudeles pieņemšanu no pacientiem Rīgas pilsētas tiesa plāno turpināt skatīt 19.novembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Kriminālziņas Latvijā pagājušajā diennaktī satiksmes negadījumos cietuši 17 cilvēki

Latvijā pagājušajā diennaktī satiksmes negadījumos cietuši 17 cilvēki, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts policijā.

Kriminālziņas PVD konstatē pārtikas produktu derīguma termiņu viltošanu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot informāciju par tirdzniecību ar pārtikas produktiem, kuriem beidzies derīguma termiņš, mazumtirgotāja SIA "Polimaf" noliktavā un divās tirdzniecības vietās, konstatējis pārtikas produktu derīguma termiņu viltošanu, informēja dienestā.

Kriminālziņas Policija ik gadu fiksē vairāk nekā 500 bērnu pazušanas gadījumu

Katru gadu Valsts policija (VP) fiksē vairāk nekā 500 bērnu pazušanas gadījumu, aģentūru LETA informēja VP.

Lasiet arī

Sabiedrība Prezidents vēlas saņemt informāciju par būtiskiem likuma pārkāpumiem

Edgars Rinkēvičs atgādina: Prokuratūras likums paredz, ka ģenerālprokuroram ir jāziņo Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam par atklātiem būtiskiem likuma pārkāpumiem, kam ir valstiska nozīme.

Kriminālziņas Stukāns: Soda bargums ne vienmēr pasargā sabiedrību no atkārtota nozieguma

Sabiedrībai saprotamāk jāskaidro prokuratūras nostāja, tā šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra ģenerālprokurors Juris Stukāns, piekrītot Valsts prezidenta paustajam, ka prokuratūrai jāskaidro savi lēmumi.