• Valdemārs,
  • Valdis,
  • Voldemārs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Bankas kredīts dzīvokļa renovācijai Latvijā svārstās ap 10 000 eiro (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 09:54, 14.02.2024


Ar nelielu aizņēmumu palīdzību cilvēki iegādājas arī dārza mājiņas, vasarnīcas vai lauku mājas.


Aizņemoties naudu, savā dzīvoklī vari nodarboties ar greznām lietām.

Pērn viens no biežāk izsniegtajiem patēriņa kredītu veidiem bijis mājokļa remontam vai labiekārtošanai, tostarp energoefektivitātes uzlabošanai. Paredzams, ka arī šogad saglabāsies pieprasījums pēc finansējuma šādam mērķim.

"Vidējā summa, ko klienti aizņemas mājokļa renovācijai, ir 11,9 tūkstoši eiro, un vislielākie ieguldījumi parasti nepieciešami vannas istabas vai virtuves remontam. Tāpat tiek izsniegti aizdevumi dažādiem risinājumiem mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai - piemēram, saules paneļu vai silumsūkņu iegādei un uzstādīšanai. Šiem mērķiem iedzīvotāji aizņemas vidēji 8,3 tūkstošus eiro. Kopumā mūsu novērojumi liecina, ka iedzīvotāji aizņemas pārdomāti un atbildīgi, un arvien retāk kredīti tiek ņemti, lai realizētu kādas mirkļa iegribas un veiktu neapdomīgus pirkumus," stāsta banku eksperts Kaspars Lukačovs.

Dati rāda, ka gandrīz puse jeb 49% Latvijas iedzīvotāju arī šogad plāno mājokļa remontu vai labiekārtošanas darbus, tāpēc paredzams, ka pieprasījums pēc patēriņa kredītiem mājokļa uzlabošanai saglabāsies augsts, prognozē Kaspars Lukačovs. Visbiežāk remontdarbus plāno veikt četrdesmitgadnieki (57%), Pierīgas un lauku reģionu iedzīvotāji, kā arī cilvēki ar diviem vai vairāk bērniem. Trešdaļa aptaujāto norādīja, ka neplāno veikt mājokļa remontu, bet piektdaļa vēl nezina.

Patēriņa kredītus joprojām nereti izmanto arī īpašuma iegādei: "Ar šādu nelielu aizņēmumu palīdzību cilvēki iegādājas dārza mājiņas, vasarnīcas vai lauku mājas, kuru cenas, īpaši reģionos, bieži vien ir pietiekami zemas, lai nebūtu jāņem hipotekārais kredīts. Īpašuma iegādei ņemtie patēriņa kredīti ir vidēji 14,3 tūkstošu eiro apmērā," stāsta Kaspars Lukačovs. Viņš gan piebilst, ka, iegādājoties šādus īpašumus, nereti ir jāparedz vēl papildu ieguldījums atjaunošanas darbos, lai iegādātais īpašums būtu arī ērti apdzīvojams.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika LMT īpašnieki noraidījuši neuzticības balsojumu Bindem

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) dalībnieku sapulce otrdien noraidījusi Zviedrijas uzņēmuma "Telia" iniciēto neuzticības balsojumu LMT prezidentam un valdes priekšsēdētājam Jurim Bindem.

Ekonomika Vienam no trim kandidātiem ir izredzes kļūt par nākamo LB prezidentu

Par nākamo Latvijas Bankas prezidentu ar opozīcijas atbalstu varētu kļūt "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Ekonomika Rīgas brīvosta pārdod Kronvalda parkā esošo biroja ēku. Kāda ir cena?

Rīgas brīvostas pārvalde elektroniskā izsolē ar 4,479 miljonu eiro sākumcenu piedāvās iegādāties Kronvalda parkā esošo biroja ēku, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Ekonomika Latvija un Šveice kopīgi attīsta nākotnes akumulatoru (+VIDEO)

Laboratorijas zinātnieki šajā projektā radīs baterijas ar ilgāku kalpošanas laiku un lielāku jaudu.

Lasiet arī

Ekonomika Ir novērojama kreditēšanas izaugsme gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu kreditēšanā

Ceturtdien, 5. septembrī, notika Finanšu sektora attīstības padomes sēde, kuru vadīja Ministru prezidente Evika Siliņa.

Sabiedrība Apspriedīs kreditēšanas attīstības tendences

Ceturtdien, 5. septembrī, notiks Finanšu sektora attīstības padomes (FSAP) sēde.

Ekonomika Kas ir kredītvēsture un kā ar to sokas latviešiem: skaidro eksperti (+VIDEO)

Latvijas Bankas kredītu reģistrā, gan kredītinformācijas birojos saglabājas informācija par bijušajiem parādiem.

Ekonomika Ir viena nelāga blakne, kas apgrūtina spēju aizņemties. Kāda?

Ēnu ekonomika ilgstoši veicina Latvijas atpalicību, tostarp apgrūtinot uzņēmēju un cilvēku spēju aizņemties. Tai ir izteikts "sniega bumbas" vai drīzāk "pneimatiskā āmura" efekts - jo mazāk finansējuma tiek izsniegts, jo šaurāka kļūst visa ekonomika, un sarūk cilvēku labklājība, nemazinās vai pat pieaug nevienlīdzība. Tāpēc ēnu ekonomikas apkarošanai ir jākļūst par vienu no ekonomikas politikas un arī katra no mūsu ikdienas aktivitāšu prioritātēm.