Atsaucoties uz nesen publicēto "SSE Riga" pētījumu par ēnu ekonomiku Baltijā, Brazovskis norāda, ka pērn ēnu ekonomikas daļa Latvijā veidoja 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 3,6 procentpunktiem mazāk nekā 2022.gadā.
Brazovska ieskatā kļūdaini būtu pieņemt, ka ēnu ekonomikas problēma Latvijā ir atrisināta, un tagad tā pati no sevis gadu pēc gada turpinās ievērojami samazināties. Ja nebūs mērķtiecīgu soļu no valsts un uzņēmēju puses, tostarp realizējot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ietvertos pasākumus, ēnu ekonomika labākajā gadījumā nepalielināsies, bet sliktākajā - atsāks palielināties, uzskata Brazovskis. Viņš norāda, ka šobrīd šajā pelēkajā ekonomikā potenciāli slēpjas arī daļa no Latvijas Bankas aplēstajiem 25 000 potenciāli kreditējamo uzņēmumu.
Brazovskis atgādina, ka diskusijā, kas bija veltīta jaunākajiem ēnu ekonomikas datiem, izskanēja vairākas versijas par minētā samazinājuma iemesliem. To vidū, - Covid-19 radīta ietekme (darbinieki pieprasīja maksāt legālas algas, lai varētu saņemt valsts atbalstu), stabilitātes sajūtas atgriešanās uzņēmējos un uzņēmēju labā griba, kuri paši ir nolēmuši "legalizēties", Latvijas ekonomikas "atslēgšanās" no Austrumu tirgiem, kas ir mainījis domāšanu un prioritātes un daži citi iespējamie iemesli.
FNA valdes loceklis uzskata, ka vairumā gadījumu ēnu ekonomikas samazināšanos var skaidrot ar faktoriem, kas ir mazāk saistīti ar valdības lēmumiem un politikas maiņu, piemēram, mērķtiecīgi apkarojot aplokšņu algas. Tas nozīmē, ka pastiprinot valsts rīcību, uzņēmējiem sadarbojoties rīcības īstenošanā realizējot, piemēram, Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā minētās aktivitātes, ēnu ekonomiku varētu samazināt vēl vairāk.
Brazovska ieskatā tā ir laba ziņa uzņēmumiem un valstij kopumā, jo visu nodokļu nomaksa un slēptas nodarbinātības izskaušana ir faktori, kas ļauj uzņēmumiem pretendēt uz finansējuma piesaisti to attīstībai, ambiciozāku plānu īstenošanai.
Bankas Latvijā ne reizi vien ir apliecinājušas gatavību būtiski kāpināt kreditēšanu, ja vien būtu vairāk kreditējamu uzņēmumu, uzsver Brazovskis. Viens no šķēršļiem allaž ir bijusi nodokļu konsekventa un neatlaidīga nemaksāšana, jo šādā gadījumā banka aizdevumu uzņēmumam piešķirt nevar un nepiešķirs.
Brazovskis atgādina, ka ēnu ekonomika 22,9% apmērā nozīmē slēptu un līdz ar to nekreditējamu tautsaimniecības daļu daudzu miljardu eiro apmērā. Tāpēc pat šķietami neliels ēnu ekonomikas samazinājums var dot būtisku efektu ekonomikas attīstībā, jo legalizējoties uzņēmumi var saņemt finansējumu, ieguldīt produktivitātes celšanā un kļūt konkurētspējīgāki un kas īpaši būtiski to ieguldītājiem, īpašniekiem un arī darbiniekiem - kļūt efektīvāki un pelnošāki. Ēnu ekonomikas sarukums veicina arī investīciju pieplūdi - gan ārvalstu, gan mūsu pašu valsts iedzīvotāju.
Jaunākais ēnu ekonomikas pētījums liecina, ka teju pusi jau tradicionāli un neatlaidīgi no tās veido aplokšņu algas (48,2%), kam seko neuzrādītie darbinieki (26%) būtībā faktiski beztiesīgi modernie vergi un neuzrādītie ienākumi (25,8%). Kā pozitīvu faktu Brazovskis atzīmē, ka tieši pēdējā komponentē pērn fiksēts vislielākais samazinājums.
Savukārt nozaru griezumā lielākā ēnu ekonomikas daļa jau tradicionāli ir būvniecībā - 34,2% no IKP. Brazovskis atzīmē, ka tieši būvniecības nozare ir viena no tradicionāli kapitāla ietilpīgākajām nozarēm ar lielu uzņēmumu un nodarbināto skaitu. Pēc "SEB bankas" aplēsēm, šajā nozarē ir ap 1600 uzņēmumu, kuru aktīvu vērtība pārsniedz miljardu eiro un apgrozījums ir gandrīz divi miljardi eiro, bet kopumā nozarē ir ap 84% nekreditētu uzņēmumu. Tas ir milzīgs potenciāls, un ēnu ekonomikas samazināšana sektorā ir būtiska, lai šie skaitļi pozitīvi mainītos, uzsver Brazovskis.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri