FM: Būtisks eksporta kritums turpināsies arī nākamajos mēnešos

Atbilstoši jaunākajiem CSP datiem šā gada maijā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 1,51 miljardu eiro, kas bija par 15,1% zemāka salīdzinājumā ar pērnā gada maiju. Tas ir trešais mēnesis pēc kārtas ar eksporta vērtības samazinājumu. FM atzīmē, ka maijā eksporta kritums pastiprinājies salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, kas kopumā norāda uz negatīvām eksporta attīstības perspektīvām.

Kopumā šā gada pirmajos piecos mēnešos preču eksporta vērtība samazinājās par 3,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Sagaidāms, ka būtisks eksporta kritums turpināsies arī nākamajos mēnešos, prognozē FM pārstāvji.

Preču eksporta samazinājums ir fiksēts lielākajai daļai eksporta grupu. Tomēr noteicošā loma eksporta kritumam bija minerālproduktu, kā arī koka un koksnes izstrādājumu grupām. Tieši šīs divas preču grupas bija vieni no galvenajiem eksporta dzinējspēkiem pērnā gada pirmajā pusgadā, kad preču eksporta pieaugums bija tuvu 40% katrā mēnesī. Tik strauju izaugsmi lielā mērā noteica izejvielu, it īpaši gāzes, naftas produktu un koksnes cenu pieaugums. Šogad šim faktoram būs pazeminoša ietekme uz preču eksportu, jo izejvielu cenas ir būtiski zemākas salīdzinājumā ar augstajiem līmeņiem pērn.

Latvijas preču eksporta struktūrā dominējošā loma ir precēm ar zemu pievienoto vērtību, piemēram, koksnei un koka izstrādājumiem, neapstrādātai pārtikai, minerālproduktiem. Augstākminēto preču cenas pasaules tirgos jau vairākus mēnešus samazinās, kas, no vienas puses, samazina patēriņa cenas gan Eiropā kopumā, gan Latvijā, bet, no otras puses, atstāj pazeminošu ietekmi arī uz eksporta vērtību.

Šā gada maijā koka un koksnes eksports samazinājies par 36,2% jeb 137,5 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesī. Zīmīgi, ka eksporta kritums šajā preču grupā bija fiksēts gan koksnes precēm ar zemāko pievienoto vērtību (sazāģētiem, šķeldotiem kokmateriāliem, apaļkoku malkai), gan koksnes precēm ar relatīvi augstu pievienoto vērtību (kokskaidu plātnēm, saplāksnim, namdaru darinājumiem).

Negatīvi vērtējams arī tas, ka koka un koksnes materiālu eksports, izņemot Zviedriju, samazinājies visās galvenajās noieta eksporta tirgos - Lielbritānijā, Baltijas valstīs, Nīderlandē, Polijā, Somijā, Vācijā. Vienlaikus FM atzīmē, ka pagājušajā gadā tieši maijā Latvija sasniedza vēsturiski augstāko koka un koksnes materiālu eksporta vērtību jeb 379,8 miljonus eiro. Pie pašreizējām koksnes cenām un vājās Eiropas Savienības ekonomikas attīstības tuvākajā laikā atkārtot pērnā gada sniegumu būs neiespējami.

Minerālproduktu eksports šā gada maijā bija par 47,2% jeb 83,6 miljoniem eiro mazāks nekā pērnā gadā attiecīgajā mēnesī. Eksporta samazinājumu arī šajā grupā noteica pērnā gada augstā bāze no vienas puses un būtiski zemāka energoresursu cena, kā arī vājā Eiropas Savienības izaugsme šogad no otras puses. Minerālproduktu eksporta kritumu visvairāk ietekmēja elektroenerģijas eksporta samazinājums uz Lietuvu, kā arī naftas gāzes reeksporta samazinājums uz Igauniju un Somiju. Tiek sagaidīts, ka arī turpmākajos mēnešos minerālproduktu eksporta kritums gada izteiksmē būs līdzvērtīgs samazinājumam, kas fiksēts maijā.

Vienlaicīgi šā gada maijā bija fiksēts būtisks lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta pieaugums, kopumā par 7,4% jeb 23,7 miljoniem eiro, tādējādi nedaudz mazinot negatīvo efektu no citu preču grupu eksporta krituma. Lauksaimniecības un pārtikas preču eksportu galvenokārt veicināja alkoholisko dzērienu un graudaugu eksports. Lai arī tas vērtējams pozitīvi, tomēr augstāku alkoholisko dzērienu eksportu lielā mērā ietekmē reeksporta pieaugums, kam grūti prognozēt turpmāko attīstību.

Kā ziņots, Latvija piecos mēnešos eksportēja preces 8,12 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 3,3% jeb 281,2 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 9,81 miljardu eiro, kas ir kritums par 4,3% jeb 437,2 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tādējādi piecos mēnešos šogad Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 17,93 miljardus eiro, kas ir par 3,9% jeb 718,4 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.