• Kintija,
  • Kora
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Baņķiere nosaukusi to, kas varētu glābt Latvijas ekonomiku

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 08:14, 19.12.2024


Latvijas ekonomiku var izglābt tikai un vienīgi eksports, taču nākamajā gadā būtisks eksporta pieaugums nav gaidāms nevienai nozarei, aģentūrai LETA pauda "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.



Viņa norādīja, ka Latvijā kopumā joprojām novērojam tā dēvēto atlikto izaugsmi. "Noguldījumi ekonomikā uzkrājas vairāk nekā aizdevumi. Tas nozīmē, ka brīvie līdzekļi gan uzņēmumiem, gan privātpersonām ir, bet investīcijas kavējas," sacīja Tetere.

Viņa arī atzīmēja, ka ekonomistu prognozes nākamajam gadam neparedz būtisku eksporta pieaugumu nevienai uzņēmējdarbības nozarei.

"Latvija ir maza valsts pret pasauli un globālo ekonomiku, līdz ar to mums jābūt gudriem un jāatceras, ka mūsu ekonomiku var izglābt tikai un vienīgi eksports. Mums ir vairāk jāmeklē, kā pelnīt no ārpuses, ne tikai savstarpēji pārdalot - līdzībās runājot, ja mēs savā ģimenē viens otram kaut ko pārdodam, bagātāki nepaliekam," teica Tetere.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka Latvijas galvenie eksporta tirgi nākamajam gadam nerāda pārāk iepriecinošu ainu - Lietuva, Vācija, kā arī Skandināvija saskaras ar lieliem izaicinājumiem un ekonomikas rādītāji ir salīdzinoši lēni.

Tetere norādīja, ka Latvijas kaimiņvalstīs lielu pienesumu ekonomikai dod atsevišķu jaudīgu uzņēmumu, arī tā dēvēto vienradžu izaugsme. Starptautiski nozīmīgiem, eksportējošiem uzņēmumiem strauji attīstoties, bieži vērojams pārplūdes efekts - arī citi spēlētāji un nozares pievelkas līdzi un aug. "Tāpēc, manuprāt, izšķiroši svarīga ir spēja veicināt tieši šādu ambiciozu uzņēmumu izaugsmi," viņa sacīja.

Tāpat "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka nākamais gads varētu nest lielāku sabiedrības interesi par uzkrājumiem, investīcijām un vajadzību uzņemties atbildību par finansiālo labklājību ilgtermiņā. To rosinās šogad sāktā diskusija par pensiju sistēmu Latvijā.

"Manuprāt, lēmums 1% no pensiju otrā līmeņa novirzīt pensiju pirmajam līmenī vērtējams ļoti negatīvi. Tas aizsācis plašāku sarunu un licis iedzīvotājiem aizdomāties, vai uzkrājumi nākotnei būs pietiekami. Redzējām, ka cilvēki savāca parakstus, dalījās viedokļos, nebija vienaldzīgi, tātad ir gatavi veidot pamatīgākas zināšanas par uzkrājumiem," minēja Tetere.

Viņa arī atzīmēja, ka šajā kontekstā ļoti satraucošs ir arī demogrāfijas jautājums - šogad oktobrī Latvijā pirmo reizi jaundzimušo skaits mēnesī bijis mazāks par 1000. "Arī mūsu darbinieku vidū redzam līdzīgu tendenci - ar katru gadu samazinās atbalstu skaits, ko izmaksājam par bērna piedzimšanu. Jā, esam vienojušies, ka aizsardzība mums ir prioritāte, taču vienlaikus ļoti svarīgi neaizmirst par demogrāfiju, citādi var sanākt, ka aizsardzība mums nebūs vajadzīga," uzsvēra Tetere.

Pēc viņas teiktā, lai arī nodokļu politikai vajadzētu veicināt kapitāla veidošanos un uzkrāšanos mūsu valstī, regulējums nodokļu jomā tiem, kuri krāj un investē, no nākamā gada paredzēs lielākus maksājumus. "Kapitāla pieauguma nodoklis ir būtiski pieaudzis, pat augstāks nekā daudzās turīgajās Eiropas valstīs. Tas nozīmē, ka cilvēkiem būs arvien jādomā, kā gudrāk uzkrāt ilgtermiņā un vairot kapitālu," atzina "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja.

Viņa arī atzīmēja, ka ļoti vēlētos, lai izaugsme, pelnīšana un būšana veiksmīgiem palēnām kļūtu par Latvijas sabiedrības un uzņēmēju DNS. "Valsts izaugsmes spēja ir tiešā veidā atkarīga no veiksmīgiem, labi pelnošiem uzņēmējiem, turīgiem iedzīvotājiem - uzņēmējiem jāļauj strādāt un lielākās pūles jāvelta domām par to, kā noņemt šķēršļus, atvieglot procesus," sacīja Tetere.

Tāpat viņa norādīja, ka kritiskā domāšana kļūs arvien svarīgāka. "Varam rēķināties, ka informācijas pārpilnība, nedemokrātisko spēku vēlme mūs psiholoģiski ietekmēt būs arvien klātesošāka, tāpēc svarīgi pašiem būt modriem, spēt izvērtēt saturu un spriest vērtējoši," sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja.

Pēc aktīvu apmēra "SEB banka" ir otra lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Bankas informācija. Pagājušajā gadā "SEB bankas" grupas auditētā peļņa Latvijā bija 152,4 miljoni eiro.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas ostās janvārī pārkrauts par 11,2% mazāk kravu

Latvijas ostās šogad janvārī pārkrāva 3,11 miljonus tonnu kravu, kas ir par 11,2% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Ekonomika Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs janvārī samazinājies par 27,3%

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad janvārī Latvijā samazinājies par 27,3% salīdzinājumā ar 2024.gada janvāri un bija 815 000 tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.

Ekonomika Graudaugu kopraža pērn Latvijā pieaugusi par 16,1%

Latvijā ievāktā graudaugu kopraža pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, pieaugusi par 16,1% jeb 436 400 tonnu salīdzinājumā ar 2023.gadu, un bija 3,152 miljoni tonnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Ekonomists: Latvija ir iestigusi vidējo ienākumu slazdā (+VIDEO)

Esam izvēlējušies savos mājokļos ieguldīt gandrīz trīsreiz mazāk nekā mūsu ziemeļu kaimiņi.

Lasiet arī

Ekonomika Ekonomists brīdina par pieprasījuma kritumu Vācijā pēc Latvijas precēm (+VIDEO)

Ražošanas nozares lejupslīde dzēš cerības uz ātru atveseļošanos.

Ekonomika Ekonomists: Vācijas lejupslīde sāk negatīvi ietekmēt Latvijas eksportu

Vācijas ekonomika, kas ir trešais svarīgākais partneris Latvijas eksportam, turpina piedzīvot lejupslīdi, kas sāk negatīvi ietekmēt arī Latvijas eksporta apjomus, informē bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Ekonomika Kas bremzē jaunuzņēmumu attīstību Latvijā: ekspertu atzinums (+VIDEO)

Lai veiktu pārrobežu biznesu, vajadzīgas specializētas zināšanas daudzās jomās.

Ekonomika Finanšu ministrija: šāda preču eksporta vērtība ir mazākā pēdējā gada laikā

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas preču eksporta vērtība bija par 6,0% jeb 589 miljoniem eiro mazāka nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.