• Alfs,
  • Bernadeta,
  • Mintauts
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvija pērn eksportēja preces uz 203 pasaules valstīm

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 15:14, 19.02.2025


Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 203 pasaules valstīm, kamēr importēja no 176 valstīm.


Foto: LETA

2024.gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,68 miljardus eiro, kas ir par 365,5 miljoniem eiro jeb 1,9% mazāk nekā 2023.gadā, bet importa - 21,68 miljardus eiro, kas ir par 1,73 miljardiem eiro jeb 7,4% mazāk.

Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās pērn veidoja 40,36 miljardus eiro, kas ir par 2,09 miljardiem eiro jeb 4,9% mazāk nekā 2023.gadā.

Pērn, salīdzinot ar 2023.gadu, eksports pieaudzis tādās preču grupās kā koks un tā izstrādājumi, kokogles - par 153 miljoniem eiro jeb 5,3%, pārtikas rūpniecības ražojumi - par 100,9 miljoniem eiro jeb 5,4%, kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi - par 73 miljoniem eiro jeb 4,5%.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti.

Tostarp koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (22,5%), Zviedriju (12,3%) un Dāniju (7,3%), kamēr elektroierīces un elektroiekārtas visvairāk tika eksportētas uz Lietuvu (27,7%), Igauniju (12%) un Franciju (6,1%), bet minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti - uz Lietuvu (30,7%), Igauniju (11,9%) un Vāciju (7,9%).

2024.gadā no Latvijas tika eksportētas preces uz 203 pasaules valstīm. Pieci lielākie eksporta partneri bija Lietuva, Igaunija, Vācija, Zviedrija un Krievija. To īpatsvars veidoja 47,5% no kopējās eksporta vērtības. Uz Lietuvu, Igauniju, Vāciju un Krieviju visvairāk tika eksportētas lauksaimniecības un pārtikas preces, savukārt uz Zviedriju - koks un koka izstrādājumi.

Pērn Latvijas izcelsmes preču eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm veidoja 47,2% no kopējās preču eksporta vērtības uz šīm valstīm. Latvijas izcelsmes preces visvairāk tika eksportētas uz Lietuvu - 905,2 miljonu eiro vērtībā, uz Vāciju - 859,6 miljonu eiro vērtībā un uz Zviedriju - 825,1 miljona eiro vērtībā. Svarīgākās Latvijas izcelsmes preces eksportā uz ES valstīm bija koks un koka izstrādājumi, kokogles, piena pārstrādes produkti, putnu olas, medus, kā arī dzelzs un tērauda izstrādājumi.

Svarīgākās preces Latvijas importā pērn bija minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti, elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī sauszemes transporta līdzekļi, to daļas. Minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti visvairāk tika importēti no Lietuvas (50%), Somijas (21,8%) un Krievijas (7,5%), kamēr elektroierīces un elektroiekārtas visvairāk tika importētas no Lietuvas (15,8%), Ķīnas (10,8%) un Polijas (9,4%), bet sauszemes transporta līdzekļi, to daļas - no Vācijas (35,2%), Igaunijas (17,8%) un Polijas (9,1%).

Pērn uz Latviju tika importētas preces no 176 pasaules valstīm. Pieci lielākie importa partneri bija Lietuva, Vācija, Polija, Igaunija un Somija. To īpatsvars veidoja 57,5% no kopējās importa vērtības. No Lietuvas un Somijas visvairāk tika importēti minerālprodukti, no Vācijas - satiksmes līdzekļi un to aprīkojums, savukārt no Polijas un Igaunijas - lauksaimniecības un pārtikas preces.

2024.gadā, salīdzinot ar 2023.gadu, eksports uz Ukrainu samazinājās par 41,6% un veidoja 290,3 miljonus eiro, uz Krieviju - par 9,1% un veidoja 1,028 miljardus eiro, bet uz Baltkrieviju - par 16,9% un bija 142,5 miljoni eiro. Eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2024.gadā visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta samazinājums par 43,3 miljoniem eiro, uz Krieviju - mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums par 66,7 miljoniem eiro, bet uz Baltkrieviju - tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksporta samazinājums par 17,1 miljonu eiro.

Pērn salīdzinājumā ar 2023.gadu imports no Ukrainas samazinājās par 3,8% un veidoja 287,8 miljonus eiro, no Krievijas - par 34,8% un veidoja 395,6 miljonus eiro, bet no Baltkrievijas - par 14% un bija 149 miljoni eiro. Importa samazinājumu no Ukrainas visvairāk ietekmēja augu valsts produktu importa kritums par 34,1 miljonu eiro, no Krievijas - minerālproduktu importa samazinājums par 79,2 miljoniem eiro, bet no Baltkrievijas - mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu importa kritums par 6,6 miljoniem eiro.

Dati arī liecina, ka 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu pieauga preču ārējā tirdzniecība ar atsevišķām NVS valstīm. Eksportā lielākais pieaugumus bija uz Kazahstānu - par 6,2 miljoniem eiro jeb 5% un uz Tadžikistānu - par 4,9 miljoniem eiro jeb 60,2%. Savukārt importā lielākais pieaugums bija no Kazahstānas - par 12,6 miljoniem eiro jeb 15,4%.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika ASV pērn bija Vācijas lielākais eksporta tirgus

ASV pērn bija Vācijas lielākais eksporta tirgus, liecina pirmdien publicētie valsts statistikas biroja dati.

Ekonomika "EY" pētījums: Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023.gadā bija 9,3%

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023.gadā bija 9,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr pasaulē vidēji tas bija 11,8%, bet Lietuvā un Igaunijā - katrā 7,4%, liecina jaunākais konsultāciju uzņēmuma "EY" pētījums "Shadow Economy Exposed", kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī kopš 2000.gada.

Ekonomika Tūrisma operatoriem ir iebildumi pret tūrisma uzņēmumu reģistrācijas sistēmu

Tūrisma operatoriem ir iebildumi pret pašlaik pastāvošo tūrisma uzņēmumu reģistrācijas sistēmu, intervijā aģentūrai LETA atzina SIA "Tez Tour" valdes priekšsēdētājs Rolands Birģelis.

Ekonomika Vai Latvijā būs atomelektrostacija: diskutēs zinātnieki (+VIDEO)

Kodolenerģija un drošība ir jautājumi, kas interesē sabiedrību.

Lasiet arī

Ekonomika Baņķiere nosaukusi to, kas varētu glābt Latvijas ekonomiku

Latvijas ekonomiku var izglābt tikai un vienīgi eksports, taču nākamajā gadā būtisks eksporta pieaugums nav gaidāms nevienai nozarei, aģentūrai LETA pauda "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Ekonomika EM: ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus

Tirdzniecības bilance septembrī gada griezumā uzlabojās un sastādīja -7,8%.

Ekonomika Latvijas Banka: Eksports no Latvijas uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels

Vairāk nekā 2,5 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels - kopējā preču eksportā šogad līdz augustam Krievija veidoja 5,7%, ierindojoties ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomika Ekonomists brīdina par pieprasījuma kritumu Vācijā pēc Latvijas precēm (+VIDEO)

Ražošanas nozares lejupslīde dzēš cerības uz ātru atveseļošanos.