Pētījums: 84% iedzīvotāju inflācija satrauc vairāk nekā pandēmijas ierobežojumi

Igaunijā un Lietuvā par inflācijas ietekmi norūpējušies nedaudz mazāk iedzīvotāju, attiecīgi 78%, bet Lietuvā - 79%, kamēr vidēji Eiropā - 69%.

Gandrīz katrs otrais Latvijas patērētājs jeb 46% uzskata, ka Covid- 19 krīze negatīvi ietekmēs viņa finanses vēl vismaz 12 mēnešus, bet 25% prognozē, ka paies vairāk nekā divi gadi, līdz viņu finansiālā labklājība normalizēsies.

"Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika skaidro, ka Baltijas ekonomikas ir salīdzinoši sekmīgi pielāgojušās pandēmijas apstākļiem, uzrādot labus izaugsmes rādītājus, tādēļ jaunu ierobežojumu noteikšana nākotnē iedzīvotājus vairs tik ļoti neuztrauc kā inflācija un tās ietekme uz personīgajām finansēm un parādsaistībām. Cenu celšanos šobrīd var novērot visā Eiropā, un inflācija Eirozonā šoruden sasniegusi augstāko rādītāju pēdējā dekādē, kas galvenokārt saistīta ar augstajām enerģijas cenām pasaulē un atstāj ietekmi arī uz citām nozarēm.

"Kā liecina aptaujas rezultāti, baltieši par to ir noraizējušies vairāk nekā vidēji Eiropā. To ietekmē vidējais labklājības līmenis valstīs - inflācija atstāj lielāku iespaidu uz mazāk turīgajām sabiedrībām, kuru uzkrājumi nav pietiekami, lai bez sekām pārdzīvotu cenu pieaugumu. Šī iemesla dēļ Austrumeiropas un Dienvideiropas iedzīvotāji ir vairāk satraukti, nekā Centrāleiropas un Rietumeiropas sabiedrības, kurās labklājības līmenis ir augstāks," pauž Valeika.

Viņa piebilst, ka vislielāko ietekmi inflācija atstāj uz neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, kuru mājsaimniecības ienākumi ir zemāki par 600 eiro mēnesī, kā arī uz tiem, kas īrē mājokļus vai nav vēl nomaksājuši hipotekāros kredītus. Inflācijas patiesā ietekme uz iedzīvotāju labklājību būs saistīta arī ar ekonomiskās izaugsmes un algu pieauguma tempu nākamgad - ja cenu kāpums ies roku rokā ar ienākumu palielināšanos, tad ietekme nebūs tik būtiska, norāda Valeika.

Vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju jeb 57% ir nobažījušies par rēķinu pieaugumu un spēju nokārtot savas finanšu saistības, kas savukārt var ietekmēt aptaujāto labklājību. Aptuveni tikpat daudz (56%) apgalvo, ka rēķinu summas pieaug ātrāk nekā ienākumu līmenis, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš.

Neskatoties uz satraukumu par inflācijas ietekmi uz labklājību, kopējā Latvijas iedzīvotāju maksājumu disciplīna turpina uzlaboties. Katrs piektais aptaujas dalībnieks apgalvo, ka pēdējā gada laikā ir kavējis maksājumu, kamēr gadu iepriekš šādu atbildi sniedza katrs ceturtais aptaujātais. Tajā pašā laikā iedzīvotāju skaits, kas maksājumus kavē regulāri, ir krietni lielāks nekā vidēji Eiropā - Latvijā no visiem rēķinu kavētājiem 57% to dara regulāri, kamēr Eiropā šis rādītājs 44%.