LTV un AKKA/LAA strīds par autoratlīdzīām: Lietu martā sāks skatīt no jauna

Ekonomika
LETA 12:07, 28.02.2021 0

Latgales apgabaltiesa martā no jauna sāks skatīt strīdu starp biedrību "Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) un SIA "Latvijas Televīzija" (LTV) par autoratlīdzību aprēķinu 354 564 latu (504 499 eiro) apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

 
Foto: LETA

Lietu rakstveida procesā sāks izskatīt 24.martā.

Iepriekš vēstīts, ka 2008.gada maijā AKKA/LAA cēla Rīgas apgabaltiesā prasību pret LTV, 2009.gada janvārī prasību grozot un papildinot, prasības galīgajā redakcijā lūdzot piedzīt no LTV kompensāciju pēc tiesas ieskata par autortiesību pārkāpumu par laiku no 2005.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 28.februārim 1 142 946 latu apmērā un zaudējumu atlīdzību par laiku no 2007.gada 1.marta līdz 2008.gada 31.decembrim 1 529 422 latu (2 176 171 eiro) apmērā.

Tajā pašā prasībā AKKA/LAA lūdza atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas 6% gadā no piedzītās summas 1 529 422 latiem (2 176 171 eiro), kā arī piedzīt no atbildētājas valsts nodevas izdevumus 3004 latu (4274 eiro) apmērā un izdevumus par zvērināta advokāta pakalpojumiem.

Prasības pieteikumā norādīts, ka puses 2001.gada martā noslēdza licences līgumu, ar kuru LTV tika piešķirtas tiesības izmantot AKKA/LAA pārstāvēto autoru muzikālos darbus pārraidīšanai ētera programmās 2001.gada garumā. Pēc tā beigšanās LTV jaunu līgumu nenoslēdza. 2004.gada beigās puses noslēdza izlīgumu, saskaņā ar kuru atbildētāja par darbu izmantošanu 2004.gadā samaksāja 74 424 latus (105 895 eiro), vēlāk par darbu izmantošanu 2005.gadā LTV samaksāja daļēju atlīdzību 79 857 latus (113 626 eiro). 2007.gada 15.maijā puses noslēdza līgumu, saskaņā ar kuru atbildētāja par darbu izmantošanu 2006.gadā samaksāja daļēju atlīdzību 95 000 latu (135 172 eiro). 2008.gada martā puses noslēdza līgumu, saskaņā ar kuru atbildētāja par darbu izmantošanu 2007.gadā samaksāja daļēju atlīdzību 114 000 latu (162 207 eiro) apmērā.

Rīgas apgabaltiesa, izskatot lietu pirmajā instancē 2009.gada 21.jūlijā, AKKA/LAA prasību apmierināja daļēji un no LTV par labu AKKA/LAA piedzina 136 660 latus (194 449 eiro). Tāpat pirmās instances tiesa daļēji apmierināja LTV pretprasību pret AKKA/LAA un atzina par noslēgtu pušu licences līgumu par muzikālo darbu izmantošanu tā 2005.gada 19.aprīļa redakcijā, nosakot līgumu darbības termiņu līdz 2012.gada 31.decembrim.

Izskatot lietu kasācijas kārtībā 2014.gada 21.maijā, Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments nosprieda atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru licences līguma 3.1.punktā paredzētais atlīdzības lielums tika noteikts 1,5% no licences līgumā definētajiem ieņēmumiem un daļā, ar kuru no LTV par labu biedrībai AKKA/LAA par laiku no 2005.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim piedzīta atlīdzība 354 563 latu (504 497 eiro), tiesas izdevumi 2875 latu (4091 eiro) un izdevumi advokāta palīdzības samaksai 3535 latu (5030 eiro) apmērā.

Pērna gada decembrī AT Civillietu departaments atcēla Latgales apgabaltiesas spriedumu, kurā par labu (AKKA/LAA) lēma piedzīt autoratlīdzību aprēķinu 354 564 latu (504 499 eiro) apmērā un nodeva lietu jaunai izskatīšanai Latgales apgabaltiesai.

AT atzina, ka Latgales apgabaltiesa spriedumā nav pamatojusi, kādi ieņēmumi un kādēļ ņemti par pamatu tiesas veiktajam autoratlīdzības parāda aprēķinam par muzikālo darbu izmantošanu.

AT jau iepriekš tiesu praksē ir norādījusi, ka gadījumā, kad kolektīvā pārvaldījuma organizācija piešķir darba izmantotājam tiesības izmantot tās pārstāvēto autoru darbus, taču līdzēji nespēj rast kompromisu jautājumā par atlīdzības lielumu, ir piemērojama Autortiesību likuma 41.panta trešā daļa, proti, ja licences līgumā atlīdzības lielums nav konkretizēts, strīda gadījumā to nosaka tiesa pēc saviem ieskatiem.

AT arī norādīja, ka atskaites punkts atlīdzības lieluma noteikšanai saskaņā ar Autortiesību likumā noteikto tādos gadījumos, kad tiek konkretizēts atlīdzības lielums kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un darbu izmantotāju licences līgumā par darbu izmantošanu raidīšanā, ir kolektīvā pārvaldījuma organizācijas apstiprinātās atlīdzības likmes tarifs konkrētajam izmantojuma veidam. Tiesai jānosaka atšķirīgs atlīdzības lielums tikai tad, ja tā atzīst, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācijas noteiktā atlīdzības likme nav taisnīga.

Vērtējot katras puses iesniegtos pierādījumus, apgabaltiesas pienākums ir izšķirt pušu strīdu un noteikt, vai starp pusēm pēc 2005.gada 19.aprīļa licences līguma darbības termiņa beigām attiecībā uz laika posmu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim pastāvēja vienošanās par licences līguma būtiskajiem noteikumiem un kāds bija šādas vienošanās saturs. Secinot, ka pusēm pastāv atšķirīgi viedokļi par maksājamās atlīdzības lielumu, tiesai tas jānosaka pēc saviem ieskatiem.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Atklāja smilts un grants ieguvi Kocēnu pagastā, Vidzemē (+VIDEO)

Valsts uzņēmums apsaimnieko vairāk nekā 100 derīgo izrakteņu ieguves vietas visā Latvijas teritorijā.

Ekonomika Luminor vēlas iegādāties Krievijā strādājošā Ungārijas banka OTP - Bloomberg

Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka "Országos Takarék Pénztár" (OTP), kas darbojas arī Krievijā, vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz nenosauktiem avotiem.

Ekonomika Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā par ES naudu tiks pārbūvēts polderis

Kopējā pasākumam atvēlētā summa ir 32,9 miljoni eiro no Atveseļošanas fonda un 6,9 miljoni eiro no Latvijas valsts budžeta.

Ekonomika Nodokļu ieņēmumi pirmajā ceturksnī par 1,2% atpaliek no plānotā

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos trijos mēnešos iekasēti 3,325 miljardi eiro, kas ir par 40,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Lasiet arī

Sabiedrība KM: Saziņa latviešu valodā norisinās pēc būtības oficiālos gadījumos

Saziņa tikai vai pārsvarā latviešu valodā valstī pēc būtības norisinās oficiālos gadījumos - mācību iestādēs, valsts un pašvaldību iestādēs, darbā apspriežu un sanāksmju laikā, kā arī veselības aprūpes iestādēs, secināts Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2024.-2027.gadam projektā.

Kultūra Bīskaps: Jaunu cilvēku vērtību sistēma ir degradējusies

Ar nožēlu jāatzīst, ka daudzu, sevišķi jaunu cilvēku vērtību sistēma ir degradējusies, sestdien Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas svinīgajā dievkalpojumā Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrālē sacīja Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis.

Interesanti fakti Ko latviešiem darīt lidmašīnā, kamēr viņi lido uz kūrortu (+VIDEO)

Svarigs padoms: ierobežojiet kofeīna un alkohola patēriņu.

Kriminālziņas Valdība plāno precizēt Sankciju koordinācijas padomes uzdevumus

Valdība ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumā precizēs Sankciju koordinācijas padomes (SKP) uzdevumus, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavoto noteikumu grozījumu anotācijas Tiesību aktu portālā.