Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars pērn Latvijā samazinājās līdz 64,2%

Vienlaikus nodarbināto iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sarucis par 17 tūkstošiem.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē, transporta un uzglabāšanas jomā, kā arī būvniecībā.

2020.gada ceturtajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 885,5 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 7,3 tūkstošiem mazāk nekā trešajā ceturksnī. Nodarbinātības līmenis pērn ceturtajā ceturksnī bija 63,8%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā trešajā ceturksnī.

Lai gan kopš 2012.gada trešā ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni, pērn ceturtajā ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm - Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 67%, savukārt Lietuvā - 64,3%.

Statistikas pārvaldē arī informēja, ka 2020.gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem jeb iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija 29,6%, kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā 2019.gadā. Pagājušajā gadā bija nodarbināti 50,6 tūkstoši jauniešu, kamēr 2019.gadā - 54,5 tūkstoši.

Tostarp pagājušā gada ceturtajā ceturksnī nodarbināto jauniešu skaits, salīdzinot ar trešo ceturksni, samazinājās par 2,1 tūkstoti jeb 4,1% un bija 48,6 tūkstoši. Savukārt nodarbinātības līmenis jauniešiem saruna par 1,2 procentpunktiem un ceturtajā ceturksnī veidoja 28,5%.

Pagājušajā gadā pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,6 stundas, kas ir par 0,3 stundām mazāk nekā 2019.gadā. Tostarp 2020.gada ceturtajā ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,3 stundas, kas ir par 1,3 stundām mazāk nekā trešajā ceturksnī un 0,5 stundām mazāk nekā 2019.gada ceturtajā ceturksnī.

2020.gadā 86,2 tūkstoši jeb 9,7% nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku, kas ir par 2,9 tūkstošiem jeb 0,5 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā. Nepilnu darbalaiku strādāja 64,1% sieviešu un 35,9% vīriešu.

Vienlaikus statistikas pārvaldē norādīja, ka 26,8 tūkstoši nepilnu darbalaiku nodarbināto vēlējās strādāt vairāk, tostarp 12,1 tūkstotis jeb 39,1% nepilnu darba laiku strādājošo vīriešu un 14,6 tūkstoši jeb 26,5% nepilnu darba laiku strādājošo sieviešu.

Apkopotie dati arī liecina, ka pērn ceturtajā ceturksnī 18% jeb 139 tūkstoši darbinieku strādāja attālināti, kas ir divas reizes vairāk nekā trešajā ceturksnī, kad attālināti strādāja 8,9% jeb 70,5 tūkstoši darbinieku, bet par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā otrajā ceturksnī, kad attālināti strādāja 18,3% jeb 140,6 tūkstoši. No attālināti strādājošajiem 59,4% bija sievietes, bet 40,6% - vīrieši.

Lielākais attālināti strādājošo īpatsvars bija vecuma grupā 15-34 gadi - 31,9%, bet mazākais īpatsvars bija vecuma grupā 55-74 gadi - 16,4%. Arī visvairāk attālināti strādājošu vīriešu un sieviešu bija vecuma grupā 15-34 gadi - attiecīgi 35,9% un 29,3%.

Darbu attālināti veica 65,5% finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 60,2% informācijas un komunikācijas pakalpojumu darbinieku, 28,8% valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas darbinieku un nedaudz mazāk jeb 28,1% zinātnisko, administratīvo pakalpojumi un operāciju ar nekustamo īpašumu jomā strādājošie. Zemākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars bija ražošanas sektorā - 9,3%.

Attālināti pagājušajā gadā strādāja 43,2% vecāko speciālistu, 35,8% vadītāju, 29,1% speciālistu un 15,7% kalpotāju (biroja darbinieku).

2020.gadā darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 15,6 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 27,3 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, savukārt ceturtajā ceturksnī - 4,1 tūkstoti mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.