Psihiatri iesaka Latvijas iedzīvotājiem novērst svētku depresiju (+VIDEO)

Katru gadu cilvēki vairāk vai mazāk sadalās tajos, kuri ar prieku ļoti gaida svētku laiku, un tajos, kuri tuvojošos svētku dēļ izjūt lielāku vai mazāku stresu.

Pagājušā gada decembrī Amerikas psihiatru asociācija veica aptauju un tā parādīja, ka 31% pieaugušo apgalvoja, ka svētku laikā piedzīvo lielāku vai mazāku stresu. Potenciālie stresa izraisītāji tika norādīti - svētku dāvanu (50%) un maltīšu (39%) nodrošināšana, kā arī svētku dāvanu meklēšana un nodrošināšana (37%).

Kas ir tas, kas visbiežāk izraisa stresu un tam sekojošo depresiju brīvdienās?

Vispārējs stress (tas var būt saistīts ar pienākumiem, lielāku sociālo aktivitāti un mazāk laika atpūtai);

Fiziskais un garīgais nogurums;

Pašam sev noteikto pienākumu spiediens (var būt saistīts ar ceļošanu, maltīšu plānošanu, dāvanu pasniegšanu un citiem);

Finanšu stress;

Lielās svētku cerības, ko bieži izraisa pārspīlētais svētku attēlojums televīzijā, filmās, plašsaziņas līdzekļos un sociālajos medijos;

Ceļojuma stress (no pārpildītām lidostām līdz satiksmes sastrēgumiem, kā arī lidojuma kavēšanās sekām);

Saspringtas ģimenes pulcēšanās (jā, ne visas ģimenes svinības būs kā rāda TV);

Pirmie svētki pēc mīļotā cilvēka aiziešanas;

Vientulība;

Vilšanās par nespēju satikt ģimeni un draugus ( slimību, darba un citu iemeslu dēļ). Svētki var ietekmēt tavu psihisko veselību, ja:

-tu vēlies, lai tev nebūtu jāsaskaras ar svētkiem vai tie nebūtu saspringti dēļ citiem notikumiem tavā dzīvē;

-jūties vientuļš vai atstumts; visi pārējie šķiet laimīgi, bet tu tāds neesi;

-jūties vīlies par citu cilvēku uzskatiem par "ideāliem" svētkiem, ja tie atšķiras no tavas pieredzes;

-radi idejas par to, kādiem jābūt perfektiem svētkiem, jūties tā, it kā tev tie ir jāizbauda vai jāuztraucas, ka kaut kas tos izjauks (perfekcionista sindroms);

-jūti, ka svētki sniedz tev kaut ko, uz ko koncentrēties un ko gaidīt, un, kad tie ir beigušies, atnāk tāda kā tukšuma sajūta;

-pārāk koncentrējies uz sāpīgām atmiņām, nožēlo pagātnes lietas;

-vēlies svinēt kopā ar kādu, kuram ir emocionālas grūtības, un baidies, ka viņš “pavilks tevi līdzi”.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra valdes priekšsēdētāja Sandra Pūce uzsver: “Ja cilvēkam jau ir kāda psihiska slimība, pirmssvētku laikā viņš var vēl vairāk satraukties par to, ka viņa psihiskās veselības problēma var apgrūtināt svētkus pavadīt tā, kā ir iedomāts; vai cilvēks nesabojās svētkus savai ģimenei un draugiem un vai svētku laiks neizjauks ierasto ikdienas rutīnu. Tādēļ ir ļoti svarīgi ievērot ierasto ikdienas rutīnu – iet laicīgi gulēt, iet pastaigās, darīt parastos ikdienas darbiņus. Rutīna palīdz turēties pie ierastās dienas kārtības, kas nereti tiek izjaukta svētku dēļ. Un jā, arī Jaungada naktī iet gulēt tajā pašā laikā kā vienmēr.”

Vietne medicine.lv piedāvā idejas, ko darīt, lai nejustos vientuļš svētkos:

-Uzturi attiecības ar cilvēkiem. Atrodi kādu, kam zvanīt ne tikai svētkos, bet arī brīvākos brīžos. Varbūt arī viņš jūtas vientuļš?

-Meklē cilvēkus ar līdzīgām interesēm dažādos forumos - viedokļu apmaiņa izklaidē.

-Svarīgi neielaisties negatīvās diskusijās, apspriežot šī brīža tēmas, piemēram, attieksmi pret Judžu ģimeni utt. Šis laiks sabiedrību sašķeļ, tāpēc ir jēga meklēt to, kas var vienot.

-Ar draugiem vai radiniekiem veic konferences zvanus un spēlē spēles arī tiešsaistē.

-Izrādi iniciatīvu komunikācijai un nebaidies no atraidījuma.

-Raksti mērķus jaunajam gadam, tai skaitā domājot par to, kā pavadīsi vairāk laika ar draugiem vai radiniekiem - domas par pozitīvo nākotni uzlabo garastāvokli.

-Nodarbojies ar labdarību, jo vienmēr būs kāda dzīvnieku patversme vai zupas virtuve, kurai būs vajadzīga palīdzība.