Ļašenko paziņo, ka uzvaras gadījumā savā komandā labprāt redzētu arī Ģirģenu

"Delfi TV ar Jāni Domburu" pirmdien debatēja divi LFF prezidenta amata kandidāti Ļašenko un Ģirģens, kuri sarunas gaitā pauda cerību, ka pandēmijas radītās sekas neatstās nevēlamu iespaidu uz gaidāmo organizācijas kongresu, kurā arī tiks ievēlēts jauns prezidents.

"Pēdējos divos gados Latvijas futbola sabiedrība ir bijusi sašķelta, bet es ceru, ka spēšu to mainīt. Domāju, ka Iekšlietu ministra klātesamība neļaus to paveikt citādāk," pārliecināts bija Ļašenko, kuram atbalstu iepriekš pauduši 103 LFF biedri.

Arī Ģirģens pauda cerību par godīgu vēlēšanu norisi, lai arī jau pirms kongresa LFF rīkojusies dīvaini. "Ceru, ka vēlēšanu process būs godīgs. Likās dīvaini, ka ar dažādiem juridiskiem veidiem jau līdz šim tika mēģināts kavēt kandidātu pieteikšanu LFF kongresam," teica Ģirģens, kurš nevairījās tālākā sarunas gaitā kritizēt oponenta piedāvāto programmu.

Visvairāk sakāmā Ģirģenam bija par Ļašenko piedāvāto piepūšamo haļļu projektu, kas paredz, ka ik gadu Latvijas dažādos reģionos taptu vismaz divas piepūšamās futbola arēnas. Iekšlietu ministrs, ielūkojoties LFF finanšu gada pārskatā, skaidroja, kāpēc projektu īstenot nebūs iespējams, lai arī 4,5 miljoni eiro četros gados tiks saņemti no Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) izveidotās "Hattrick" programmas.

Ģirģens skaidroja, ka vienas halles būvniecība aptuveni izmaksās vienu miljonu eiro, tikmēr Ļašenko norādīja, ka jau saņēmis piedāvājumu par pusmiljonu eiro, tomēr jāņem vērā, ka summā neietilpst seguma ieklāšana, kas maksā papildu 200 000 eiro. Ļašenko norādīja, ka projekts tiks īstenots ar UEFA izveidotās "Hattrick" programmas palīdzību. Tāpat atbalsts četru miljonu eiro apmērā saņemts no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), bet papildu finansējumu plānots iegūt arī no pašvaldībām.

Iekšlietu ministrs norādīja, ka VARAM piešķirtā naudas summa jau ir apstiprināta citā projektā, kas gādās par pašvaldību objektu infrastruktūras uzlabošanu.

Futbola haļļu projekta īstenošana LFF turpmākajos gados ļautu ieekonomēt prāvu naudas summu, kas līdz šim tiek maksāta par laukumu īri.

Tāpat sarunā tika apspriestas abu kandidātu programmas. Ļašenko pauda pārliecību, ka Ģirģena izvirzītie kandidāti - Juris Laizāns (ģenerālsekretāra amatam) un Andris Vaņins (sporta direktora amatam) - neesot vēl gatavi ieņemt šos posteņus. Turklāt Vaņinam neesot nepieciešamās kvalifikācijas.

Ģirģens skaidroja, ka licences neesamība neesot būtiskākā, jo svarīgākās ir personas kompetences, savukārt Lašenko norādīja, ka to paredz UEFA noteikumi. Ģirģens apgalvoja, ka līdzšinējais sporta direktors Dainis Kazakevičs iepriekšējos astoņus gadus amatu ieņēma bez nepieciešamās licences, taču Kazakevičam Pro UEFA licence ir jau kopš 2014.gada jeb divus gadus pēc tam, kad viņš kļuva par LFF sporta direktoru.

Sarunas noslēgumā abi kandidāti skaidroja, kas mainīsies, ja viņi izcīnīs uzvaru. Ģirģens tieksies pēc atvērtākas un skaidrākas komunikācijas organizācijas iekšienē, lūkos iegādāt jaunāko ekipējumu pilnvērtīgam izlašu darbam, tāpat Latvijas futbolā tiktu ieviestas modernas datu apstrādes sistēmas, kā arī būtu padomāts par sportistu veselību, slēdzot vienošanās ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (LSPA) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU).

Savukārt Ļašenko tieksies pēc treneru un arī pašu spēlētāju augstākas motivācijas un neslēpa, ka uzvaras gadījumā savā komandā kā stratēģisko padomnieku labprāt redzētu tieši Ģirģenu, kuram līdz šim bijušas vairākas uzteicamas idejas.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka LFF valde 12.maija sēdē vienojusies noteikt 3.jūliju kā šī gada kongresa norises datumu.

LFF kongresā notiks organizācijas prezidenta, valdes un juridisko institūciju locekļu vēlēšanas.

Uz LFF prezidenta amatu pretendē divi kandidāti - Latvijas Telpu futbola asociācijas prezidents Vadims Ļašenko un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Vēlēšanu komiteja iepriekš noraidīja Ģirģena iesniegto kandidatūru, norādot, ka amatpersona nav saņēmusi vismaz 10% biedru atbalstu. Ģirģens šo lēmumu apstrīdēja Apelācijas komisijā, kas vēlāk pieņēma ministram labvēlīgu lēmumu.

Apelāciju komisijas ieskatā vēlēšanu kodeksā paredzētā kārtība faktiski nosaka to, ka trīs dienu laikā pēc 25.marta Vēlēšanu komitejai vispirms bija pienākums informēt attiecīgos kandidātus par to pieteikumos, tostarp biedru atbalstu apliecinošos dokumentos, konstatētajiem trūkumiem, bet pēc tam septiņu dienu laikā pēc 25.marta arī pieņemt lēmumu par visu kandidātu, tostarp arī tādu kandidātu, kuru pieteikumos bija konstatēti trūkumi, akceptēšanu vai noraidīšanu.

Savukārt uz diviem viceprezidenta amatiem pretendēs Sergeļs Kovaļovs, Olafs Pulks un Vladimirs Šteinbergs. Tikmēr par sešām LFF valdes locekļu vietām cīnīsies Anastasija Kučinska, Guntars Indriksons, Jānis Engelis, Andis Rozītis, Emīls Latkovskis, Jānis Apse, Nauris Mackevičs un Viktorija Mihaļčuka.

Iepriekš Lašenko ar "Facebook" starpniecību paziņoja, ka viņa komandā būs Tukuma sporta skolas direktors Sergejs Kovaļovs, JDFS "Alberts" valdes priekšsēdētājs Olafs Pulks, LFF administrācijas vadītāja Viktorija Mihaļčuka, Vidzemes Futbola centra vadītājs Andis Rozītis, futbola kluba "Dinamo Rīga" vadītājs Jānis Apse, futbola kluba "Daugavpils" ģenerāldirektors Nauris Mackevičs, futbola kluba "Super Nova" prezidents Jānis Engelis un bijušais virslīgas izpilddirektors Emīls Latkovskis.

Ļašenko komanda izveidojusi Latvijas futbola attīstības programmu 2020.-2024.gadam. Programmā iekļauti 11 attīstības virzieni.

Tikmēr Ģirģens savā komandā pulcēs Juri Laizānu un Andri Vaņinu, pirmajam paredzot ģenerālsekretāra amatu, bet otrajam sporta direktora krēslu.

Ģirģens Latvijas futbola attīstības stratēģijā "Viens par visiem. Visi par vienu. Ceļš uz panākumiem." iekļāvis punktus par LFF reputāciju un prezidenta lomu, labas pārvaldības principu ieviešanu, LFF struktūru, Latvijas futbola filozofiju un vēsturi, sporta zinātni, treneru attīstību, IT risinājumiem, infrastruktūru un nacionāla līmeņa sadarbību, starptautisko sadarbību, spēļu rezultātu ietekmēšanas izskaušanu un finansēm.

Vēlēšanu kongress bija paredzēts 24.aprīlī, bet koronavīrusa pandēmijas dēļ to nācās pārcelt.

Pērn oktobrī LFF ārkārtas kongresā biedri nolēma atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu. Par viņa atstādināšanu balsoja 67 biedri, pret bija 60, bet atturējās divi.

Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts aizpērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Gunti Indriksonu.

Patlaban organizācija strādā bez prezidenta, bet paraksta tiesības ir LFF ģenerālsekretāram Edgaram Pukinskam.