Pieprasījums pēc vietējiem augļiem un dārzeņiem šogad Latvijā ir samazinājies par vidēji 30%, informēja lauksaimnieku biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons, atsaucoties uz biedrības veikto vietējo dārzeņu, augļu un ogu audzētāju aptauju.

Arī turpmāk galvenā ietekme uz izmaiņām joprojām būs saistīta ar energoresursu un pārtikas svārstībām pasaulē.

Aktivizējoties patēriņam, krietni lēnākos un starp grupām atšķirīgos tempos, inflācija turpinās rāpties augšup.

Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērots vidēji lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, secināts Konkurences padomes (KP) veiktajā tirgus izpētes noslēdzošajā sadaļā.

Cenu samazinājumu galvenokārt veicināja siltāki laikapstākļi, kas sekmēja elektroenerģijas patēriņa samazinājumu, zemāka gāzes cena un palu laika iestāšanās Latvijas upēs, kas veicināja lielāku elektroenerģijas izstrādi hidroelektrostacijās.

Periodu, kurā inflācija bija īpaši nedraudzīga mazturīgajiem, nomainījis periods, kad inflācija vai varbūt deflācija kļūs labvēlīgāka.

Patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri - palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Baltijas valstu iedzīvotājus 2024.gada sākumā visvairāk uztrauc pārtikas cenu pieaugums, savukārt Latvijā krietni biežāk nekā kaimiņvalstīs iedzīvotāji raizējas par veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu cenu pieaugumu, informē bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz veikto Baltijas iedzīvotāju aptauja.

Ražotājvalsts norādīšana karoga formā uz cenu zīmes pārtikas produktiem nozarei izmaksās miljonos eiro mērāmu administratīvo un finanšu slogu, norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK), komentējot ceturtdien Saeimā konceptuāli atbalstītos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā.