2025.gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.1 Salīdzinot ar 2024.gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 137 eiro jeb 8,2%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,69 eiro jeb par 11,2%. Nedaudz straujāks algu kāpums bijis privātajā sektorā. Detalizētas datu tabulas aicinām izpētīt oficiālās statistikas portālā.
2025.gada 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar šā gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9%, bet stundas samaksa palielinājās par 9,4%.
2025.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu valstī pieauga par 8,2%, bet salīdzinot ar 2024.gadu - par 5,8%.
Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas - 1 342 eiro
Vidējā neto darba samaksa bija 1 342 eiro jeb 74,2% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,6%.
Mēneša darba samaksas mediāna - 1 464 eiro
Bruto darba samaksas mediāna2 par pilnas slodzes darbu 2025.gada 2. ceturksnī bija 1 464 eiro. Salīdzinot ar 2024.gada 2. ceturksni (1 350 eiro) tā pieauga par 113 eiro jeb 8,4%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 2. ceturksnī bija 1 111 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,1%.
Privātajā sektorā nedaudz straujāks gada pieaugums
2025.gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 2. ceturksni, vidējais atalgojums privātajā sektorā pieauga par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā sabiedriskajā - attiecīgi par 8,4% un 8,1%. 2. ceturksnī privātajā sektorā gada pieauguma temps bija par 1,1 procentpunktu zemāks nekā 1. ceturksnī (9,5%).
2025.gada 2. ceturksnī privātajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 781 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā tā bija par 105 eiro augstāka jeb 1 886 eiro.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Aprēķinātās darba samaksas fonds 2025.gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 2. ceturksni valstī kopumā pieauga par 6,1% jeb 227,8 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 13,4 tūkst. jeb 1,8%.
2025.gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, darba samaksa visstraujāk pieauga citu pakalpojumu nozarē (tā ietver sabiedrisko, publisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) - 18,2%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - par 11,5%, nekustamo īpašumu nozarē - 10,7%, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē - 10,2%.
Labāk atalgotās nozares - finanšu, informācijas un komunikācijas
2025.gada 2. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo atalgojumu valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību (3 052 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 804 eiro), enerģētikas (2 389 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2 270 eiro), valsts pārvaldes (2 104 eiro), ūdens apgādes, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas nozarē (1934 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1 899 eiro), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1 831 eiro).
Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 1 219 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Mēneša vidējā darba samaksa 2025.gada 2. ceturksnī
Augstākais vidējais atalgojums Rīgā un Rīgas reģionā
Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgas reģionā - 1 980 eiro, savukārt viszemākā - Latgalē (1 317 eiro). Vislielākā vidējā atalgojuma plaisa bija starp Rīgas un Latgales reģioniem - 33,5%.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri