Baltijas valstu, Polijas un Dānijas līderi pārrunā atbalstu Ukrainai

Tikšanās laikā tika apspriests atbalsts Ukrainai un centieni panākt mieru, kā arī Baltijas jūra reģiona drošība. Pēc tikšanās notika kopīga līderu videokonference ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Līderu tikšanās notika pēc Polijas puses iniciatīvas, lai koordinētu nostājas starp Baltijas jūras reģiona valstīm pirms nākamnedēļ plānotās Polijas prezidenta K. Navrocka vizītes Vašingtonā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Valsts prezidents stingri nosodīja kārtējo Krievijas uzbrukumu Ukrainas civilajai infrastruktūrai, kuru rezultātā bojāgājuši civiliedzīvotāji un nodarīti bojājumi arī Eiropas Savienības delegācijas Kijivā ēkai. “Šis uzbrukums ir kārtējais apliecinājums, ka Krievija un tās prezidents nevēlas mieru. Krievija turpina ciniskus uzbrukumus pa Ukrainas civilo infrastruktūru un civiliedzīvotājiem, neizrādot ne mazāko gatavību iesaistīties konstruktīvās sarunās par uguns pārtraukšanu un miera panākšanu. Krievija turpina nogalināt Ukrainas civiliedzīvotājus, bet sarunās uztur savas maksimālās prasības un vilcina laiku,” pauda E. Rinkēvičs.

Latvijas prezidents pauda atbalstu ASV prezidenta D. Trampa centieniem panākt mieru Ukrainā. Vienlaikus E. Rinkēvičs uzsvēra, ka jāpalielina spiediens pret Krieviju, pastiprinot sankcijas un palielinot atbalstu Ukrainai. “Latvija atbalsta Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa miera iniciatīvu un ir pārliecināta, ka sarunās ar Krieviju jāīsteno pieeja – miers caur spēku. Krievijas nopietnu iesaistīšanos sarunās un asinsizliešanas pārtraukšanu var panākt vienīgi, palielinot spiedienu pret Krieviju. Tāpēc jāstiprina pret Krieviju noteiktās sankcijas, jānovērš sankciju apiešana un jāpalielina atbalsts Ukrainai,” norādīja E. Rinkēvičs.

E. Rinkēvičs atzīmēja arī dialoga nozīmi starp ASV, Eiropu un Ukrainu jautājumos, kas skar Ukrainas nākotni un Eiropas drošību. Valsts prezidents pauda cerību, ka Labas gribas koalīcijas ietvaros un ciešā sadarbībā ar ASV izdosies kopīgi vienoties par spēcīgām ilgtermiņa drošības garantijām Ukrainai.

Pārrunājot Baltijas jūras reģiona drošību, Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību turpināt ieguldījumus drošībā un aizsardzībā, kā arī ASV militārās klātbūtnes nozīmi. “Jāīsteno NATO samitā Hāgā pieņemtie lēmumi un jāpalielina aizsardzības izdevumi līdz 5% no iekšzemes kopprodukta. Krievija saprot tikai spēku, tāpēc, stiprinot savas aizsardzības spējas, mēs stiprinām savu drošību. Vienlaikus būtiski saglabāt ASV militāro klātbūtni Eiropā un Baltijas jūras reģionā,” norādīja E. Rinkēvičs.