• Auguste,
  • Guste
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ekonomists: samazinās algu nevienlīdzība

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 16:02, 28.08.2025


Luminor galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš par algu kāpumu un citām tendencēm.



Tas, cik ļoti konsekventi algu kāpums gadu pēc gada pārspēj gaidīto, ir vienkārši apbrīnojami. Par spīti tam, ka pieauguma temps pamazām noplok. Ir viegli atcerēties - 2023.gadā vidējais atalgojums pieauga apmēram par 12%, pērn par 10%, bet šogad līdz šim par aptuveni 8%, ja precīzāk - par 8,2%.

Tā nav gluži laba ziņa uzņēmējiem, daļēji izņemot tos, kuru galvenie klienti ir fiziskas personas iekšējā tirgū. Uzņēmumu caurmēra rentabilitāte (peļņas pirms nodokļiem attiecība pret neto apgrozījumu) ir ar krītošu tendenci, pērn un šogad līdz šim tā ir ap 4%, kamēr iepriekšējos trīs gados bija 5-6%. Ir grūtāk spriest, vai tas kaitē ekonomikas attīstībai - dārgāks darbaspēks rada finansiālus riskus, uzņēmums pat var izstāties no darba tirgus jeb pārtraukt darbību, taču arī vairāk mudina celt ražīgumu. Nav šaubu par to, ka tas palielina Latvijas kā dzīvesvietas konkurētspēju, kā arī mudina cilvēkus būt čaklākiem - strādājošo skaits svārstās ap 900 tūkstošiem jau vairāk nekā 10 gadus, neskatoties uz iedzīvotāju skaita kritumu. Reālās daba samaksas kāpums turas ļoti patīkamā līmenī, par vidējo neto algu 2. ceturksnī varēja nopirkt par 6,6% vairāk nekā pirms gada. Pieļauju, ka tas palīdz samierināties ar faktu, ka samazinās uz ielas nekur neatrodamais iekšzemes kopprodukts.

Vēl kāda ziņa, ko var uzskatīt par drīzāk iepriecinošu - samazinās algu nevienlīdzība. Par to liecina vairāki apstākļi. Visas četras CSP nosauktās nozares ar straujāko algu pieaugumu ir tādas, kurās algu līmenis ir zem vidējā. Visstraujāk algas augušas nozarē "citi pakalpojumi" - kas ir dažādi visbiežāk mazu uzņēmumu sniegti pakalpojumi galvenokārt fiziskām personām. Te algas gadā augušas pat par 18,2%. Ēdināšanā un izmitināšanā, kas joprojām ir zemāko algu nozare, samaksa auga par 11,2%. Turpretim joprojām ļoti labi atalgotajā programmēšanā algu pielikums gada laikā tikai 1,1%, iespējams, ka izpaužas mākslīgā intelekta revolūcijas ietekme. Starp pastarīšiem arī dažas citas tehnoloģisko pārmaiņu ilgstoši spiestas nozares, poligrāfijā algas augušas par 1,4%, bet ceļojumu birojos par 2,3%. Turpretim atkritumus izvest roboti vēl nemāk, šīs nozares darbiniekiem ienākumi auguši pat par 31%.

Par nevienlīdzības samazināšanos ekonomikā kopumā labi liecina vidējās algas un algu mediānas salīdzinošā dinamika. Mediāna ir summa, ko saņem ekonomikas "visvidējākais" darbinieks, kurš kopējā ienākumu līmeņu gammā ir tieši pa vidu. Jo starpība mazāka, jo arī nevienlīdzība ir drīzāk mazāka.

Pieticīgāk atalgoto nozaru darba samaksas straujāks kāpums bijis visumā raksturīgs arī iepriekšējiem gadiem, starpība pamazām krājusies. Pēdējos septiņos gados jeb kopš 2018.gada 2. ceturkšņa vidējās algas ir augušas par 80%, bet algu mediāna par 90%. Nodokļu politikas izmaiņas pievienoja algu nevienlīdzības kritumam vēl pusi no darba tirgus devuma, tātad - vidējā alga pirms un pēc nodokļiem septiņgadē augusi vienādi - par tiem pašiem 80%, bet pēcnodokļu algas mediāna auga nevis par 90%, bet par 95%.

Esam vēl tālu no Skandināvijas, taču ļoti pamazām uz to pusi virzāmies. Mazs solis tika sperts arī šogad. Šī gada sākumā tika nedaudz pārdalīta IIN nasta veidā, kas lielākajai daļai strādājošo "tīros" ienākumus palielināja, liekot draudzīgi dalīties lielo algu saņēmējiem. Pirmsnodokļu izteiksmē vidējās un mediānas algas 2. ceturksnī gada griezumā auga gandrīz vienādi, par 8,3% un 8,4%. Turpretim algas pēc nodokļiem mediāna gada griezumā auga par 12,1%, kamēr vidējā alga šādā izteiksmē auga par 10,6%.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Būvniecības izmaksu līmenis gada laikā palielinājās par 2 %

Strādnieku darba samaksa 2025.gada jūlijā, salīdzinot ar 2024.gada jūliju, pieauga par 5%.

Ekonomika EK rosina samazināt reņģu piezvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 17%

Eiropas Komisija (EK) 26.augustā pieņēmusi priekšlikumu par 2026.gada zvejas iespējām Baltijas jūrā, nosakot kopējo pieļaujamo nozveju un kvotas desmit Eiropas Savienības (ES) pārvaldītajiem zivju krājumiem, tostarp rosinot samazināt reņģu piezvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 17%, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Ekonomika Valdība atbalsta izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ekonomika Siguldas novadā, Allažos, būvēs mājokļus jaunajiem profesionāļiem (+VIDEO)

Atbilstoši būvatļaujai šajā teritorijā paredzēta 27 koku nociršana.

Lasiet arī

Sabiedrība Aprēķinājuši vidējo algu valstī

Labāk atalgotās nozares - finanšu, informācijas un komunikācijas.

Sabiedrība Ģimenēm ar bērniem nodokļu atvieglojumu palielināšana!

Atbalstīt svarīgas iniciatīvas var portālā manabalss.lv.

Sabiedrība Siltumenerģijas tarifa kāpums Rīgā sarucis par 70%

Tarifs paaugstināsies kopumā tikai par 4%.

Kriminālziņas Dzīvoklī aizdegoties kondicionētājam, cietis cilvēks

Trešdien vakarā, kādā Rīgas centra dzīvoklī aizdegoties gaisa kondicionētājam, cietis cilvēks, aģentūra LETA uzzināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Sabiedrība "Pie mums iedzīvotāju blīvums ir totāli zems!"

Latvijā būtu jāpiedzimst 27 000 bērnu, bet pērn pasaulē nāca krietni mazāk - 12,8 tūkstoši bērnu.