Delna: daļai jauniešu netic savām spējām ietekmēt lēmumus skolā

Tikmēr skolotāji, skolas vadība un pašvaldību pārstāvji skolēnu zemo iesaisti skaidrojuši ar laika trūkumu un citu aktivitāšu prioritizēšanu. Arī atsevišķi jaunieši atzinuši, ka viņiem nav laika piedalīties šāda veida aktivitātēs ārpusskolas sporta, mūzikas un mākslas skolas nodarbību, kā arī citu aktivitāšu dēļ.

Jaunieši vairāk zina un iesaistās pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs skolā nekā pašvaldības līmenī. Biežāk augstāku līdzdalības līmeni uzrādījuši skolēni, kuri sevi uzskata par labi informētiem skolas un/vai pašvaldības līmeni. Turpretim zemu uzrādījušie tie, kuri neiesaistās vai komentē, ka nezina, kas ir pilsoniskā līdzdalība.

Jaunieši biežāk izcēluši tādus līdzdalības mehānismus kā formāli nostiprinātās jauniešu pilsoniskās līdzdalības struktūras skolā un pašvaldībā, norādot, ka tiem ir būtiska iesaiste lēmumu pieņemšanā. Minēta arī iesaistīšanās apkārtnes uzkopšanā un talkās, dalība ziedojumu vākšanas akcijās veco ļaužu pansionātiem vai dzīvnieku patversmēm.

Vienlaikus vairumam jauniešu nav skaidrs, kas ir pilsoniskā līdzdalība, bet kas - vienkārši dalība skolas aktivitātēs vai individuālas personīgās izaugsmes aktivitātes, liecina jauniešu un skolotāju komentāri. Pāris jaunieši kā pilsonisko līdzdalību pieminējuši dalību konkursos, sacensībās un olimpiādēs, interešu izglītības aktivitātēs.

Aptaujas rezultāti uzrāda atšķirības no skolēna pārstāvētā reģiona, dzimuma, vecuma un valodas, kurā runā ģimene. Piemēram, latviešu valodā ģimenē runājošo, tāpat kā vīriešu pilsoniskā līdzdalība pēc pašu jauniešu vērtējuma ir zemāka. Arī Rīgas reģionu pārstāvošo jauniešu vidū daļā skolu līdzdalības līmenis nav augstāks par Latgali. Aktīvāki līdzdarboties un zinošāki jaunieši ir 15-17 gadu vecumā.

Aptaujas autori uzsver, ka jauniešu līdzdalība un zināšanas par to būtu jāuzlabo visā valstī, neatkarīgi no reģiona. Piemēram, pašvaldību līmenī būtu jāveic aptaujas par pilsonisko līdzdalību, lai tām būtu iespējams novērtēt savu jauniešu zināšanas un tās celt. Izskan aicinājums arī mācību stundu saturā biežāk iekļaut praktiskus uzdevumus un projektus, kas ļautu iepazīt līdzdalības iespēju praktisko pusi - tā termins "pilsoniskā līdzdalība" jauniešiem nešķitīs kas sarežģīts un nesaprotams.

Tāpat "Delna" aicina pašvaldības rast lielākas līdzdalības iespējas pašvaldībā, tai skaitā pilnvērtīgi izmantot tādus rīkus kā līdzdalības budžetu, kolektīvo iesniegumu un iedzīvotāju padomes, kā arī pievērsties skolotāju informēšanai un sadarbības veidošanai.

Aptaujā piedalījušies 500 skolēni no 15 skolām visā Latvijā - 249 ir no Latgales reģiona, 121 no Rīgas, 28 no Vidzemes, 44 no Zemgales un 34 no Kurzemes. 44% skolēnu ir vecumā no 12 līdz 15 gadiem, 42% - no 16 līdz 17 gadiem, 12% - no 18 līdz 21 gadam, bet 2% skolēnu ir 11 gadi.

Aptaujā piedalījušies arī 30 skolotāji. Tā īstenota pērn rudenī.