Osipova vēlas turpmāko darba mūžu strādāt par tiesnesi

Osipova norādīja, ka viņai ir 33 gadu pieredze akadēmiskajā darbā Latvijas Universitātē (LU). Kad pirms 20 gadiem viņu aicināja strādā uz ST, juriste šo piedāvājumu sākotnēji pieņēmusi ar lielām šaubām, taču tagad Osipova pozitīvi novērtē ST iegūto pieredzi.

AT senatores amata kandidāte uzsvēra, ka tiesnesim gandarījumu sniedz tas, ja viņš redz, ka ar pieņemto lēmumu atjaunots taisnīgums vismaz vienam cilvēkam, kas reizē nozīmē arī ticības atjaunošanu valstij. Tāpēc Osipova turpmāko darba mūžu grib veltīt tiesneša darbam, tādā veidā kalpojot Latvijas Republikai.

AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs komisijas sēdē uzsvēra, ka konkursā uz šo amatu Osipova uzrādījusi ļoti labus rezultātus, saņemot vairāk nekā 62 no 70 punktiem - parasti tiesnešu rezultāti līdzīgos gadījumos ir nedaudz virs 50 punktiem.

Tāpat viņas kandidatūra AT Civillietu departamenta kopsapulcē atbalstīta ar pārliecinošu balsu vairākumu, atzīmēja Strupišs.

Kā ziņots, Juridiskās komisijas balsojošo deputātu vairākums šodien atbalstīja lēmumprojektu par LU profesores, bijušās ST tiesneses un priekšsēdētājas Sanitas Osipovas virzīšanu Augstākās tiesas (AT) tiesneses jeb senatores amatam.

Par Osipovas virzīšanu tiesneša amatam balsoja četri deputāti no "Jaunās vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības, savukārt pret bija trīs deputāti no Nacionālās apvienības, "Stabilitātei" un "Latvija pirmajā vietā".

Lēmums par Osipovas kandidatūru būs jāpieņem Saeimai, un plānots, ka parlaments par to varētu balsot sēdē 5.oktobrī.

Kā ziņots, AT Civillietu departamenta kopsapulce atkārtoti atzinusi Osipovu par piemērotu senatores amatam, informēja AT.

Tādējādi Osipovas kandidatūra tiek atkārtoti virzīta Saeimā apstiprināšanai AT tiesneses amatā.

Uz vakanto senatora amatu Osipova pretendē kā bijusī ST tiesnese atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 54.panta trešajai daļai, kas dod iespēju uz AT tiesneša amatu pretendēt personai, kura ir bijusi ST tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu AT departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.

Jau vēstīts, ka Osipova uz senatores amatu kandidē atkārtoti. Pērnā gada sākumā Saeima viņas kandidatūru neapstiprināja, lai gan tāpat kā šobrīd bija AT Civillietu departamenta senatoru kopsapulces pozitīvs atzinums par kandidātes profesionālo atbilstību amatam.

Pēc šī Saeimas lēmuma AT plēnums pieņēma lēmumu, kurā aicināja likumdevēju respektēt varas dalīšanas un tiesiskuma principu, proti, argumentēt tiesu varas priekšlikuma noraidīšanu ar saprotamiem un tiesiskiem apsvērumiem. AT plēnums norādīja, ka likumdevējs, pamatojot AT virzītā kandidāta neapstiprināšanu, konkrētajā gadījumā tiesiskus apsvērumus nebija norādījis.

AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsver, ka AT senatoru kandidātu profesionālās atlases procesā bauda plašu rīcības brīvību, līdzīgi kā to bauda likumdevējs tiesnešu apstiprināšanas amatā procesā Saeimā. Taču šī rīcības brīvība mūsdienās nav absolūta - gan AT, gan Saeimas rīcības brīvību ierobežo Satversme un tajā nostiprinātie tiesiskuma un tiesas neatkarības principi.

"Tāpēc tiesnešu apstiprināšanas Saeimā procesu nosaka profesionāli un tiesiski, nevis politiski vai populistiski apsvērumi. Līdz ar to sabiedrības interesēs ir nodrošināt atbilstošus aizsardzības pasākumus pret tiesu neatkarību apdraudošu politisko ietekmi AT tiesnešu iecelšanas procesā", norāda AT priekšsēdētājs.

Uz tiesiskuma apdraudējumu šajā situācijā ir norādījusi arī Eiropas Komisija 2022.gada ziņojumā par tiesiskumu. Ziņojumā norādīts, ka Latvijai, ņemot vērā Eiropas standartus tiesnešu iecelšanai amatā, jānodrošina atbilstošus aizsardzības pasākumus pret nepamatotu politisko ietekmi AT tiesnešu iecelšanas procesā.