Kariņa valdība kritīs jūnijā vai īsi pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas

Pēc viņa vārdiem, Valsts prezidenta vēlēšanu laiks, kad valdošā koalīcija nav spējusi vienoties par vienu kandidātu, apliecinājis tās sašķeltību, kad iespējas mainīt koalīciju meklējot gan "Jaunā vienotība" (JV), gan "Apvienotais saraksts" (AS).

Prezidenta vēlēšanu process demonstrē šīs koalīcijas vājumu, izteicies Kossovičs. "Ja koalīcija nevar nolikt malā savus ķīviņus un vienoties tik svarīgā jautājumā kā izvirzīt vienu prezidenta kandidātu, tad, ko tur liegties, opozīcija izmanto šo brīdi, lai parādītu koalīcijas vājumu. (...) Notiek iekšējie kašķi un nespēja vienoties."

Kossovičs izteicies, ka paralēli prezidenta vēlēšanu procesam notiekot sarunas par iespējamām izmaiņām koalīcijā, turklāt šos jautājumus cilājot ne vien JV, kurai pārmetumus šajā sakarā izteikusi AS un "Nacionālā apvienība" (NA), bet arī pati AS.

"Nav godīgi, ka medijos izskan, ka ir notikusi šī viena tikšanās, iespējams, Ārlietu ministrijā, kur ticis runāts par kaut kādām nākotnes koalīcijām. [Ar "Progresīvo", JV un Zaļo un zemnieku savienības piedalīšanos.] Tādas tikšanās notiek, kā es labi zinu, arī citām partijām, un arī mēs esam saņēmuši uzaicinājumus no tā paša AS, lai par to runātu," sacījis politiķis.

"Valdība ir darboties nespējīga un līdz ar to šai koalīcijai noteikti nav prognozējams ļoti ilgstošs mūžs. Ja viņi nespēj vienoties pat tik būtiskos jautājumos kā prezidenta ievēlēšana," turpinājis Kossovičs, "šobrīd koalīcijā prevalē savstarpēja politiskā greizsirdība, kurš kuru neielaiž valdības namā, kurš ar kuru pirmais satikās, kurš ar kuru runā. Šobrīd nenotiek sarunas par būtiskiem jautājumiem, koalīcija nestrādā vairs nacionālo interešu vārdā. Tiek domāts par politisko greizsirdību, ieriebšanu, tiek domāts vienas dienas ietvaros, nevis trīs, četru gadu perspektīvā."

Kossovičs tomēr prognozē, ka Saeima jau šodien ievēlēs jaunu Valsts prezidentu.

"Mums balsojumam ir vairākas cienījamas izvēles un mēs nevaram prognozēt, kādas būtu izvēles nākamajā vēlēšanu kārtā, ja tāda būtu jārīko jūnijā. Vismaz spriežot pēc tā, ko esmu dzirdējis aizkulisēs par kaut kādām teorētiskām, spekulatīvām izvēlēm, manuprāt, pirmās kārtas vēlēšanu izvēles ir daudz pārliecinošākas. Līdz ar to es domāju, ka, pirmkārt, mums tīri emocionāli ir ko izvēlēties, otrkārt, no politiskās taktikas viedokļa visām politiskajām partijām, izņemot varbūt NA, kura ir paudusi, ka vēlētos otrās kārtas vēlēšanas, ir daudz drošāk, ka šī lapaspuse ir aizvērta, mēs esam ievēlējuši prezidentu un daudzmaz zinām, kā strādāt tālāk. Saeima un valdība tad var strādāt, nevis ieiet ilgajā ceļā uz šo jautājumu. Līdz ar to es ar visai augstu ticamību teiktu, ka trešdien mēs uzzināsim prezidentes vai prezidenta vārdu."

Politiķa skatījumā, nākamās kārtas vēlēšanās prezidenta amatam, visticamāk, tiktu piedāvāta kāda kompromisa figūra "un ne vienmēr tās kompromisa figūras ir tās labākās". "Ir personības, par kuru pagātni mēs visu nezinām, ir iespējamas kompromisa figūras, kuras "visiem der" un varbūt nebūtu tik spilgtas personības kā trīs pirmās kārtas kandidāti," sacījis Kossovičs, "lai ietu uz otrās kārtas vēlēšanām, ir jābūt ļoti spēcīgiem argumentiem, tad ir jābūt vēl spēcīgākiem līderiem, ko izvirza, bet, manuprāt, aiz tiem lēmumiem būs šaubas. Piemēram, viens no ieguvējiem par otrās kārtas vēlēšanām būtu esošā valdības koalīcija, kas tad varbūt spētu vienoties par kādu kompromisa figūru, lai tādā veidā stutētu esošo koalīciju."