Valsts kontrole sniegusi ieteikumus, kā situāciju labot, bet par nelikumībām informācija nodota Ģenerālprokuratūrai un Iepirkumu uzraudzības birojam.
Korčagins atzīmēja, ka Valsts kanceleja apstrīdēja sākotnēji Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektu par lidojumu vērtējumu.
Kopumā Valsts kontrole vērtējusi 53 Kariņa komandējumus, no kuriem 21 ticis veikts ar regulārajiem avioreisiem, bet 32 gadījumos izmantoti speciālie lidojumi.
Valsts kontrole šodien informēs par Kariņa komandējumu speciālo lidojumu revīzijas rezultātiem. Revīzija tika veikta par speciālajiem lidojumiem, kas notikuši no 2021.gada 1.janvārim līdz 2023.gada 31.decembrim.
LETA jau ziņoja, ka daļā sabiedrības kritiku izpelnījušies Kariņa Ministru prezidenta laika vadīto delegāciju veiktie speciālie avioreisi. No 2021. līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai šādi iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar ES segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.
Lai gūtu patiesu informāciju par faktisko finanšu situāciju un 2023.gada budžeta vadības procesu, Valsts kontrole veica revīziju un pieņēma lēmumu, taču publiski to neatklāja, jo Valsts kanceleja starpziņojumu apstrīdēja.
Tikmēr Ģenerālprokuratūra sākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) komandējumos.
Kariņš ir paziņojis, ka šodien atkāpjas no pašlaik ieņemamā ārlietu ministra amata.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri