Valsts kase: Latvijas vispārējās valdības parāds veidoja 46,8% no IKP

Parāds pieaudzis par 3,2 procentpunktiem, salīdzinot ar 2023.gada beigām, kad tas bija 43,6% no IKP.

Vienlaikus Valsts kasē atzīmē, ka Latvijas vispārējās valdības parāds joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, kā arī tā līmenis ir krietni zem ES dalībvalstu vidējā rādītāja, kas ir 81% no IKP.

Vispārējās valdības parāda līmeni galvenokārt ietekmē valsts parāds, kas 2024.gada beigās, pēc Valsts kases operatīvajiem datiem, veidoja 19 miljardus eiro, kopš 2023.gada beigām pieaugot par 1,4 miljardiem eiro. Valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru - 85% no kopējā valsts parāda - veidoja finanšu tirgos emitētās obligācijas.

Valsts kases pārskatā teikts, ka, elastīgi pielāgojoties aktuālajai finanšu tirgus situācijai, kurai 2024.gadā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, bija raksturīgs izteikts svārstīgums un nenoteiktība, ko ietekmēja dažādi faktori - ģeopolitiskā spriedze un karadarbība dažādos pasaules reģionos, politiskie notikumi un citi faktori -, Valsts kase 2024.gadā diversificēja aizņemšanās, nodrošinot resursus kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai.

Resursu piesaiste nepieciešamajā apmērā veikta gan emitējot obligācijas starptautiskajos finanšu tirgos, gan apgrozībā esošo obligāciju papildu laidienu izsolēs ar primāro dīleru starpniecību, gan ar krājobligācijām no privātpersonām.

Valsts kase skaidro, ka globālo finanšu tirgu nenoteiktības vai strauji mainīgas situācijas apstākļos aizņemšanās brīdi emitentiem lielā mērā nosaka atsevišķu, dažkārt ļoti īsu, izdevīgāko brīžu izmantošana, kad finanšu tirgi ir nedaudz stabilizējušies un investoru noskaņojums kļūst labvēlīgs jaunām investīcijām.

Valsts kases darbība starptautiskajos tirgos pēdējos gados ir vērsta tieši uz šādu izdevīgu aizņemšanās brīžu izmantošanu, lai ar iespējami izdevīgiem nosacījumiem piesaistītu resursus kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai. Arī 2024.gadā Valsts kase uzturēja iespējami lielu elastību aizņēmumu darījumu veikšanā, diversificējot aizņemšanās instrumentus un izmantojot eiroobligāciju emisijai piemērotāko brīdi.

Maijā, emitējot 10 gadu etalona obligācijas 1,25 miljardu ASV dolāru apmērā ar finansiāli izdevīgiem nosacījumiem, nodrošināta Latvijas kā emitenta stratēģiskā atgriešanās ASV dolāru tirgū pēc 12 gadu pārtraukuma. Valsts kase skaidro, ka darījumu pamatoja stratēģiski apsvērumi - diversificēt un paplašināt investoru bāzi, dažādot aizņemšanās iespējas un nodrošināt atskaites punktu Latvijas valsts vērtspapīru emisijām šajā tirgū nākotnē. Lai pilnībā novērstu valūtas risku, vienlaicīgi ar šo obligāciju emisiju tika noslēgts valūtas mijmaiņas darījums, tādējādi šo obligāciju efektīvā procentu likme pēc mijmaiņas darījuma bija zemāka par līdzīga termiņa aizņemšanās izmaksu līmeni eiro valūtā.

Septembrī veikta aizņemšanās eiro kapitāla tirgū, emitējot septiņu gadu obligācijas 600 miljonu eiro apmērā. Pieprasījums pēc šīm obligācijām sasniedza vēsturiski lielāko apjomu, kāds ir bijis Latvijas valsts vērtspapīru emisijās eiro valūtā, kā arī investoru skaits bija viens no lielākajiem.

Tāpat kā līdz šim, arī 2024.gada Latvijas valsts vērtspapīru emisijās investoru bāzi pamatā veidoja bankas, starptautiskās finanšu institūcijas un aktīvu pārvaldītāji no ASV un Eiropas valstīm - Vācijas, Austrijas, Lielbritānijas, Īrijas un citām.

Aizņēmumiem starptautiskajos finanšu tirgos Valsts kase kopš 2014.gada izmanto ārējo valsts vērtspapīru dokumentācijas juridisko ietvaru GMTN ("Global Medium Term Note programme"), kas ļauj Valsts kasei operatīvi izmantot labvēlīgu situāciju starptautiskajos finanšu tirgos, kā arī emitēt valsts vērtspapīrus dažādās valūtās.

Pārskatā teikts, ka 2024.gadā Valsts kase rīkoja regulāras izsoles ar primāro dīleru starpniecību, investoriem piedāvājot papildu laidienus apgrozībā esošajām obligācijām, kas sākotnēji tika emitētas starptautiskajos finanšu tirgos, ar dzēšanas termiņu no 2027. līdz 2036.gadam.

Vērtspapīru piedāvājumu izsolēs Valsts kase galvenokārt koncentrēja tajos vērtspapīru termiņos, kas nodrošināja lielāko investoru pieprasījumu un iespējami izdevīgus aizņemšanās nosacījumus attiecīgajos finanšu tirgus apstākļos. Valsts vērtspapīru izsolēs piedalās primārie dīleri - kredītiestādes, kurām ir noslēgts primārā dīlera līgums ar Valsts kasi, - banka "Citadele", "Luminor Bank", "SEB banka", "Swedbank" un "Erste Group Bank".

Apgrozībā esošo obligāciju papildu laidienu izsolēs ar primāro dīleru starpniecību 2024.gadā piesaistīto resursu apmērs sasniedza 1,085 miljardus eiro, līdzīgi 2023.gadā izsolēs piesaistītajam finansējuma apmēram.

Valsts kase izsolēs piedāvāja dažāda termiņa apgrozībā esošo starptautiskajos finanšu tirgos emitēto obligāciju papildu laidienus. Pārskatā teikts, ka šāda pieeja uzlabo vērtspapīru likviditāti, kā arī veicina tirdzniecību otrreizējā tirgū.

Kopš izsolēs tiek piedāvāti obligāciju papildu laidieni, ir palielinājusies starptautisko investoru interese pēc Latvijas valsts vērtspapīriem, ļaujot piesaistīt resursus ar izdevīgām procentu likmēm, informē Valsts kase.