Pašvaldības varēs iznomāt publiskos ūdeņus un jūras pludmali uz 12 gadiem

Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), pašvaldības ir valdītājas tās administratīvajai teritorijai piegulošajiem jūras piekrastes ūdeņiem, kā arī tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem.

Valdītājam būs tiesības īpašnieka vārdā iznomāt to valdījumā pārņemtos publiskos ūdeņus, kā arī sekot nomas līguma izpildei.

Gadījumos, kad ūdenstilpe atrodas vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās, katra varēs iznomāt savu ūdenstilpes daļu, vai arī savstarpēji vienoties par ūdeņu izmantošanu.

Šāda vienošanās attiecināma gan uz saskaņotu ūdenstilpes izmantošanas plānu, gan savstarpēju informācijas apmaiņu par iznomātajām teritorijām.

Ūdenstilpes atļauts iznomāt tikai izmantošanai, kas atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, ūdenstilpes apsaimniekošanas dokumentam un, ja to neierobežo citu normatīvo aktu regulējums. Piemēram, tas nebūs atļauts zemes dzīļu ieguvei.

Noteikumi attiecas uz iekšējo publisko ūdeņu, gan jūras piekrastes sauszemes daļas nomu, taču neietver jūras piekrastes ūdeņus. Jūras izmantošanas kārtību regulē Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums un vairāki ministru kabineta noteikumi

Nomas teritorijas robežas nosaka iznomātājs. Pirms lēmuma pieņemšanas iznomāšanas mērķa noteikšanai var organizēt ieceres publisko apspriešanu.

Iznomātājs un nomnieks vienojas par izmantošanas programmu, atbilstoši nomas mērķim, plānoto darbību, kā arī grafiski attēlotu iznomājamo teritoriju, tās robežas un izmantošanai nepieciešamo objektu izvietojumu.

Lēmumu iznomāt ūdenstilpi vai pludmali iznomātājs pieņem pēc savas iniciatīvas, pamatojoties uz publisko ūdeņu racionālas izmantošanas apsvērumiem, vai pēc potenciāla nomnieka iesnieguma izskatīšanas.

Lemjot par ūdenstilpes vai pludmales nodošanu nomai, iznomātājam būs jāvērtē, vai ir lietderīgi un attaisnojami publiskas lietas izmantošanu piešķirt noteiktam personu lokam.

Ņemot vērā Ūdens apsaimniekošanas likumu un Civillikumu, ūdens resursus nekomerciālam transportam, peldēšanai, ūdenssportam, ūdenstūrismam vai personiskām vajadzībām ikviens var lietot bez maksas, neslēdzot nomas līgumu ūdens izmantošanai. Iznomājot publiskos ūdeņus, šīs tiesības publisko ūdeņu brīvai lietošanai pēc būtības nevar tikt ierobežotas.

Vienlīdzīgas konkurences nodrošināšanai tiek rosināts rīkot elektronisku nomas tiesību izsoli vai konkursu.

Neatkarīga vērtētāja noteikto tirgus vērtību iznomātājs noteiks par sākotnējo nomas maksu, vienlaikus tā nedrīkstēs būt zemāka par 40 eiro gadā, ja noteiktā tirgus vērtība izrādītos mazāka.

Rīkojot nomas tiesību izsoli atkārtoti, var piemērot mazāku sākotnējo nomas maksu, bet ne vairāk kā par 20%.

Nolūkā par nomas objektu iegūt iespējami augstāko maksu, vienlaikus netērējot laika un administratīvos resursus, noteikumu projekta regulējums paredz iespēju piedāvāt slēgt nomas līgumu arī ar nākamo augstākās maksas piedāvātāju, ja tāds ir, un ja iepriekšējie no līguma slēgšanas atteikušies. Vienlaikus saglabājot nosacījumu, ka nomas maksa nav zemāka par sākotnējo tirgus cenu.

Pieņemot, ka vienas ūdenstilpes nomai var būt dažādi interesenti, noteikumu projekts paredz, ka nav iespējams ūdenstilpi iznomāt dažādiem mērķiem, ja tie ir savstarpēji pretrunīgi vai var radīt kaitējumu videi vai cilvēkam.

Publisko ūdeņu nomai noteikts maksimālais nomas termiņš - 12 gadi. Noteikumu projekta mērķis esot neveicināt publisko ūdeņu iznomāšanu gadījumos, ja nav izstrādās ūdenstilpes izmantošanas dokuments. Tādā gadījumā nomas termiņš nevarēs būt ilgāks par vienu gadu.

Šāds termiņš tiks piemērots arī gadījumos, ja ūdenstilpei vai pludmalei, kas ietilpst īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kurai nav izstrādāts dabas aizsardzības plāns vai individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Gadījumos, kad normatīvie akti neparedz izstrādāt šos dokumentus, pēc gada būs jāpārskata nomas līguma attiecības un tās jāpārtrauc vai jāpagarina. Ja nomas tiesību izsolei pieteicies tikai viens pretendents, nomas termiņš paredzēts seši gadi.

Maksimālo nomas līguma termiņu nevarēs pagarināt. Lai slēgtu jaunu nomas līgumu, ir jārīko jauna izsole vai konkurss par nomas tiesībām, ja iznomātājs, izvērtējot situāciju, uzskata, ka objekta iznomāšana būtu nepieciešama.

Mainoties publisko ūdeņu vai pludmales valdītājam, nomas tiesības tiks saglabātas.

Valdība šodien pieņēma arī grozījumus noteikumos par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību.

Grozījumi sašaurina noteikumu tvērumu, paredzot regulēt tikai rūpnieciskās zvejas tiesību nomu, svītrojot normas, kas attiecas uz publisko ūdeņu nomu, tostarp ūdens iznomāšanu zivsaimnieciskas izmantošanas veidiem.

Grozījumu projekts nemaina regulējumu, kas saistīts ar rūpnieciskās zvejas tiesību nomu, saglabājot normu, ka rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā pašvaldība vai Zemkopības ministrija. Galvenie rūpnieciskās zvejas tiesību nomas principi netiek mainīti.