Ādamsona lietā aizturēts arī bijušais Drošības policijas un Ādažu pašvaldības policijas darbinieks Šmaukstelis

Rīga, 23.janv., LETA. Viena no personām, kas tika aizturēta Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona spiegošanas lietā, ir bijušais Drošības policijas (tagadējā Valsts drošības dienesta (VDD)) un Ādažu pašvaldības policijas darbinieks Arturs Šmaukstelis, vēsta LTV raidījums "De facto".

Jau iepriekš bija zināms, ka šajā lietā tika aizturēti arī bijušais Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks, Krievijas pilsonis Genādijs Silonovs un bijušais VDK izmeklētājs Andris Strautmanis.

Šmaukstelis dienestu Drošības policijā pametis pirms desmit gadiem un iekārtojies Ādažu pašvaldības policijā. 2019.gadā Šmaukstelis gandrīz kļuvis par Carnikavas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieku, bet toreizējais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens nedeva tam piekrišanu, pamatojoties uz slepenu Valsts policijas operatīvo informāciju par augstiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējuma riskiem. 2021.gada augustā Šmaukstelis darbu pašvaldības policijā atstājis.

"Diemžēl es nevaru nekādus komentārus sniegt, līdz ar ko lūdzu vērsties VDD," lietu komentējis Šmaukstelis, gan apliecinot, ka uzturējis kontaktu ar Ādamsonu, jo neilgu laiku bijis viņa kā deputāta palīgs Saeimā. Šmaukstelis bija Ādamsona palīgs pusotru mēnesi 2019.gada vasarā, pirms neveiksmīgā mēģinājuma kļūt par pašvaldības policijas priekšnieka vietnieku.

Kā vēsta raidījums, Silonovs, kurš vienīgais no četrotnes joprojām atrodas apcietinājumā, varētu būt bijis starpnieks informācijas nodošanā Krievijas Federālajam drošības dienestam.

Silonovs dzimis Rīgā, pēdējos padomju gados strādājis VDK. Vienā no savervēto aģentu kartītēm redzams, ka Silonovs 1990.gadā skaitījies VDK 3.daļā, kas tolaik pamatā apkaroja organizēto noziedzību. Pēdējos gados Silonovs Latvijā dzīvojis ar uzturēšanās atļauju, pārstāvējis kompāniju "Standard Invest", kurai bijušas intereses tranzīta, saldētu zivju, gaļas un nekustamā īpašuma jomās.

Silonovs vainu apsūdzībās neatzīst. Silonova advokāte Imma Jansone uzskata, ka klientam uzrādītais Krimināllikuma 85.pants par spiegošanu esot pārāk abstrakts, jo paredz atbildību arī par skaidri nenosauktu ziņu vākšanu un arī tikai par nolūku tās nodot ārvalstij. Jansone apgalvojusi, ka, saskaņā ar redzētajiem lietas materiāliem, Silonovam inkriminē tieši nolūku informāciju nodot, nevis nodošanu.

Izmeklēšana pret Strautmani no Ādamsona lietas ir izdalīta atsevišķi. Strautmaņa loma Ādamsona spiegošanas lietā neesot skaidra. VDD jaunu informāciju par izmeklēšanām nesniedz.

Jau ziņots, ka Ādamsonu aizdomās par spiegošanu VDD aizturēja 2021.gada vasarā. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu. Pērn 17.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pagarināja drošības līdzekli-apcietinājumu Ādamsonam, taču deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā.

5.janvārī tika iemaksāta 30 000 eiro drošības nauda un Ādamsons no apcietinājuma tika atbrīvots. Tagad prokurors politiķim ir noteicis papildu drošības līdzekļus, tostarp, noteikts ierobežojums apsūdzētajam uz kriminālprocesa izmeklēšanas un iztiesāšanas laiku pildīt 13.Saeimas deputāta amata pienākumus.

Saeimas vairākums pērn 9.decembrī pēc Ģenerālprokuratūras lūguma atļāva sākt kriminālvajāšanu pret Ādamsonu. Prokuratūrā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka šajā pašā dienā pieņemts lēmums par Ādamsona saukšanu pie kriminālatbildības pēc trīs Krimināllikuma pantiem - spiegošanu, krāpšanu nelielā apmērā un šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas.

Deputātam tiek inkriminēta krāpšana nelielā apmērā, kas saistīta ar degvielas izdevumu atlīdzināšanu, un kopējā summa ir aptuveni 100 eiro. Tāpat atrasti vairāki desmiti patronu.

Prokuratūrā apliecināja, ka šajā lietā par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot ārvalsts izlūkdienestam tieši, kā arī citu ziņu nelikumīgu vākšanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā apsūdzēts arī kāds Krievijas pilsonis. Vasarā jau publiski izskanēja, ka šajā lietā tika aizturēts un apcietināts Krievijas pilsonis Silonovs.

Attiecībā uz iespējamo spiegošanu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka likumsargiem par Ādamsonu bija aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.

Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecināja, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus - dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.

Tāpat viņš darbojās vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojās deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019.gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.

Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.

Ādamsons pēc apcietināšanas nolēmis izstāties no partijas "Saskaņa" un šī politiskā spēka Saeimas frakcijas, taču nav nolicis Saeimas deputāta mandātu.