Krievvalodīgie redz latviešus sev tuvākus nekā latvieši raugās uz krieviem

Eksperts šodien iepazīstināja parlamentāriešus ar dažādu pētījumu rezultātiem par Latvijas mazākumtautību sociālo identitāti un attieksmi pret valsti.

Kaprāns atzina, ka atšķirība starp abu minēto nacionalitāšu vērtējumiem nav milzīga, tomēr tā esot statistiski nozīmīga. Dati arī ļaujot secināt, ka krievvalodīgie valsts iedzīvotāji atšķirībā no latviešiem par sev kulturāli līdzīgiem uztver arī ebrejus, uzbekus un musulmaņus. Kaprāns skaidroja, ka krievvalodīgajiem ir raksturīgāk šīs grupas redzēt par sev līdzīgām, piebilstot, ka latvieši to redz kā kaut ko pavisam atšķirīgu.

Pētnieks atklāja, ka 71% iedzīvotāju 14 līdz 29 gadu vecumā dzimtā valoda ir latviešu, savukārt 17% tā ir krievu, 10% - latviešu un krievu, bet 2% - cita.

Atbildes uz jautājumu par to, cik svarīgi ir būt savas tautības pārstāvim, ļauj secināt, ka mazākumtautībām latviskajai identitātei ir ievērojami mazāka loma nekā tā ir latviešu vidū. Kaprāns teica, ka latviešu vidū etnocentrisms ir izteiktāks nekā mazākumtautību vidū, un interesanti esot tas, ka parasti etnocentrism ir raksturīgs tieši mazākumtautībām kā aizsargreakcija, taču Latvijā šī tendence vērojama etniskās majoritātes vidū.

Vienlaikus jaunākie socioloģiskie dati liecina, ka mazākumtautību pārstāvji jūtas labāk multikulturālā vidē, kamēr trešdaļa latviešu dod priekšroku etniski viendabīgai video.

Tikmēr aptauju dati par iedzīvotāju kontaktiem liecina, ka lielākajai daļai mazākumtautību pārstāvju draugu, ģimenes locekļu, kolēģu un paziņu lokā bieži ir sastopami latvieši un citu tautību cilvēki, kas liecina, ka nenotiek "iekšēja pašizolēšanās", teica eksperts. Tāpat secināms, ka mazākumtautību pārstāvjiem dzīve aizrit multikulturālākā vidē nekā latviešiem, un kopumā sociālo kontaktu tīkls mazākumtautībām Latvijā ir kulturāli daudzveidīgāks nekā latviešiem. Vienlaikus eksperts uzsvēra, ka tas neliecina par to, vai pastāv drošticama kontaktu kvalitāte.

Vēl kādā pētījumā iedzīvotājiem bija iespēja piedalīties "sajūtu termometrā", proti, sniegt atbildes par to, cik siltas jūtas 100 punktu skaitā viņiem ir pret citām kultūras un etniskajām grupām. Iegūtās atbildes liecina, ka mazākumtautībām ir siltākas jūtas pret sev līdzīgajiem un citām slāvu tautībām. Tāpat secināms, ka amerikāņi un ebreji ir kā tāda robežšķirtne, kur jūtas kļūst aukstākas. Dati gan liecina, la latviešiem ir siltākas jūtas pret amerikāņiem nekā mazākumtautībām, tomēr otrāda situācija vērojama attiecībā pret ebrejiem.

Krievi un latvieši atšķirības starp abām šīm etniskajām grupām vērtē līdzīgi. Piemēram, krievvalodīgie iedzīvotāji latviešu atšķirību novērtējuši ar 2,7 no 10 punktiem, kamēr latviešu vērtējums par atšķirību no krieviem bijis nedaudz virs trim punktiem. Pēc Kaprāna teiktā, tas esot salīdzinoši neliels kultūras atšķirību novērtējums.

Savukārt sadaļā pa savstarpējo uzticēšanos dažādām tautību grupām Latvija esot čempioni Eiropas Savienībā ar zemāko savstarpējo uzticību un piesardzību pret citiem cilvēkiem, teica Kaprāns, piebilstot, ka Latvijā sociālā neuzticēšanās ir raksturīga visām etniskajām grupām.

Komisijā arī tika prezentēti dati attiecībā uz sociālo distanci pret citām iedzīvotāju grupām, kur būtiskākās atšķirības vērojamas saistībā ar seksuālajām minoritātēm. Latvijas mazākumtautību iedzīvotāji grib "par kārtu lielāku" distanci uzturēt ar homoseksuāliem cilvēkiem, kamēr latvieši ir pieņemošāki. No eksperta teiktā izriet, ka šis aspekts mazākumtautību iedzīvotājus padara konservatīvākus.

Vienlaikus mazākumtautību respondenti norādījuši mazāku sociālo distanci pret citas rases cilvēkiem. Latvieši vidēji uzturot sistemātiski nozīmīgāku distanci, tomēr tas nenozīmējot, ka latvieši ir lielāki rasisti, uzsvēra Kaprāns, piebilstot, ka runa šai gadījumā ir par sociālo distancēšanos.

Pētnieks arī atklāja, ka decembra sākumā gaidāma pētījuma par attieksmi pret imigrantiem publikācija. Viņš norādīja, ka attiecīgais pētījums pierāda, ka mazākumtautības ir atvērtākas pret imigrācijas politikas liberalizēšanu.