Kultūras centri Rīgā ne vienmēr sasniedzami cilvēkiem gados vai ar invaliditāti

Sabiedrība
LETA 11:58, 22.11.2020 0

Kultūras centri Rīgā ne vienmēr ir sasniedzami cilvēkiem ar invaliditāti un gados veciem cilvēkiem, secināts Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" īstenotā projekta "Pieejama kultūras un atpūtas dzīve Rīgā - cilvēkiem ar invaliditāti un gados veciem cilvēkiem" gaitā.

 
Foto: LETA

Organizācijas pārstāve Irīna Meļņika aģentūrai LETA pauda, ka kultūras pieejamība ir neatņemama ikviena cilvēka dzīves sastāvdaļa, un pašlaik Rīga piedāvā ļoti daudzveidīgu kultūras dzīvi. Taču ne visi cilvēki to var baudīt, un iemesli ir dažādi - kultūras centrs atrodas tālu no mājām, nav pieejams cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem, nepiedāvā interesējošās brīvā laika pavadīšanas iespējas, ņemot vērā cilvēka invaliditātes radītās barjeras. Īpaši kultūrvides pieejamības problēmas skar vecākā gadagājuma cilvēkus un cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem, norādīja organizācijā.

Projekta gaitā no aprīļa līdz novembrim "Sustento" veica sešu Rīgas pašvaldības kultūras centru pieejamības novērtējumu, bet projekta beigās organizēja apaļā galda diskusiju par veikto pieejamības novērtējumu un iespējām situāciju uzlabot.

"Cilvēku ar invaliditāti un gados vecu cilvēku iekļaušana vietējās kopienas dzīvē ir pamatā visām mūsdienu dzīves kvalitātes koncepcijām, savukārt kultūra ir viens no iespējamajiem ceļiem uz veiksmīgu iekļaušanu. Tomēr cilvēki ar invaliditāti un seniori bieži ir ierobežoti savās pārvietošanās iespējās, tāpēc šīm mērķa grupām ir svarīga kultūras pieejamība iespējami tuvu savai dzīves vietai," pauda Meļņika.

Kā liecina projekta gaitā veiktā ekspertīze, kultūras centri ir tikai dažās Rīgas apkaimēs, līdz ar to tie ne vienmēr ir viegli sasniedzami. Kultūras centri nenosedz tādu Rīgas apkaimju vajadzības kā Ķengarags, Bolderāja, Ziepniekkalns.

Tāpat pētījums atklāja, ka lielākajā daļā Rīgas pilsētas kultūras centru ir nepietiekama vides pieejamība. Piemēram, pieejams tikai viens kultūras centra stāvs vai arī atsevišķas telpas. Pat vietās, kur nesen veikta rekonstrukcija, piemēram, VEF kultūras namā, nav pietiekami padomāts par iespēju cilvēkiem ratiņkrēslos atrasties dažādās zāles vietās, lai baudītu kultūras pasākumu kopā ar ģimeni vai draugiem, nevis vien speciālā vietā zāles beigās.

"Pasākumu apmeklējumi nav vienīgais veids, kā cilvēkus iesaistīt kultūras aktivitātēs. Ļoti svarīga ir ikviena cilvēka iespēja kļūt par kultūras dzīves dalībnieku, piemēram, piedalīties korī, apgūt prasmes daiļamatniecībā vai citādi saturīgi pavadīt savu brīvo laiku," norādīja pētījuma autori.

Tāpēc viens no projekta īstenošanas laikā izstrādātajiem ieteikumiem bija kultūras centriem mērķtiecīgi piesaistīt cilvēkus ar funkciju traucējumiem centra kultūras dzīves norisēs. Tas būtu ieguldījums vietējās kopienas iesaistē, kas pašlaik ne visur ir apzināta kā nozīmīga kultūras centra funkcija.

Vēl viens no ieteikumiem ir veidot Rīgas kultūras vides pieejamības stratēģiju, kas kļūtu par Rīgas ilgtermiņa pieejamības stratēģijas daļu, jo kultūra nevar būt atrauta no citām pilsētas dzīves jomām. Kā liecina projekta laikā izdarītie secinājumi, pašlaik Rīgā ir daudz ļoti labu iniciatīvu kultūras dzīves pieejamības uzlabošanai, taču tām būtu jābūt plānveidīgām un daļai no kopēja redzējuma gan kultūras, gan pieejamības jomā.

"Sustento" pieejamības eksperte Daiga Veinberga aicina atcerēties, ka šie jautājumi ir aktuāli daudz lielākai daļai sabiedrības, kā tikai cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, kā tas bieži vien tiek saprasts. Kultūrvides pieejamība ir aktuāls jautājums vecāka gadagājuma cilvēkiem, jaunajiem vecākiem, arī jaunajai paaudzei, kas, izaugot pieejamā kultūrvidē, turpinās tādu veidot ap sevi arī kā pieauguši cilvēki. Tāpēc būtu lietderīgas gan konsultācijas par vides pieejamības jautājumiem ikviena jauna projekta sākumā, gan pastāvīgs vides pieejamības monitorings būvniecības laikā un pēc tam. Tas novērstu situācijas, ka daudzviet projekti izskatās labi uz papīra, bet pēc realizācijas - jau pilnīgi citādi -, uzsvēra Veinberga.

Savukārt projekta vadītāja Iveta Neimane atzina, ka darbs pie Rīgas kultūras pieejamības jautājumiem ir mērķtiecīgi jāturpina, lai daudzas labās iniciatīvas neapsīktu, bet iezīmētu stingru tendenci. Tāpēc ir būtiski turpināt darbu pie pilsētas pieejamības stratēģijas, kurā būtiska sadaļa būs arī jautājumi par kultūras vides pieejamību.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Izstrādās atbalsta sistēmu Latvijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki kopā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), Latvijas Universitāti (LU) un Vidzemes augstskolu (ViA) veidos vienotu nacionālo lēmumu atbalsta instrumentu, kas politikas veidotājiem palīdzēs pieņemt datos balstītus lēmumus par efektīvākajām klimata politikām, aģentūru LETA informēja RTU.

Sabiedrība Abu Meri: Latvijā ir svarīgi samazināt kopējo alkohola patēriņu

Latvijā ir svarīgi samazināt kopējo alkohola patēriņu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Sabiedrība Būvdarbu dēļ ceļam no Ventspils līdz Liepenei jāplāno stunda

Būvdarbu dēļ ceļam no Ventspils līdz Liepenei jāplāno stunda, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Sabiedrība Pirmdien gaiss iesils līdz +22 grādiem

Latvijā pirmdien gaiss iesils līdz +22 grādiem, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.

Lasiet arī

Sabiedrība Kultūras ministre Logina saņēma pļauku sociālajā platformā (+VIDEO)

"Pārāk nacionālistiska pieskaņa, kas progresīvajiem jaunkomunistiem nepatīk?"

Sabiedrība Kultūras ministre Logina: «Valstī nevar būt divas informatīvās telpas» (+VIDEO)

33 gadus veca bijuša Rīgas domes deputāte iesaka izmantot Nīderlandes pieredzi cilvēkiem, kuri Latvijā nerunā latviešu valodā.

Kultūra Sāksies laikmetīgās mākslas festivāls «Survival Kit»

Rīgas Vidzemes tirgū no šodienas līdz 8.oktobrim norisināsies 14.ikgadējais laikmetīgās mākslas festivāls "Survival Kit", aģentūru LETA informēja Latvijas Laikmetīgās mākslas centra pārstāve Krista Luīze Priedīte.

Kultūra «Ulbrokas pērle» palīdzējusi Dziesmu svētku norisei un aicina ciemos

Inovatīva celtniecība un entuziasti ienes kultūru Ropažu novadā.